Pašlaik Virgas pagastā esošo ūdenstilpni apsaimnieko novada pašvaldība kopā ar biedrību “Roblanka”. Izpēti veica un tālākos dokumentus sagatavos SIA “Saldūdeņu risinājumi”.

Gramzdas un Virgas pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Daiga Egle norāda, ka izpēte tika pasūtīta, jo Prūšu ūdenskrātuves pašvaldības apsekošanas noteikumi radīti 1994. gadā un līdz šim brīdim nebija atjaunoti.

“30 gadu laikā viss ir šausmīgi novecojis.

Daudz kas ir mainījies. Lai korekti pieietu visiem šiem jautājumiem par zivju aizsardzību vai to ielaišanu ūdenstilpnē, ir jārada no jauna noteikumi. Arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai prasības ir mainījušās,” viņa skaidro.

“Mēs visu laiku bīdījām arī licencētās makšķerēšanas noteikumus, jo mums Prūšu ūdenskrātuvē var pirkt licences un braukt makšķerēt. Bet šīs licences mums neņem pretim tāpēc, ka novecojuši apsaimniekošanas noteikumi. Jau pagājušogad te izmocījāmies, nekas mums nesanāca. Nu tad beidzot sanāca!”

Jauno noteikumu izstrādes termiņš ir oktobra beigas. Pēc tam dokuments vēl jāapstiprina novada domē.

Kopā ar to domē iesniegs arī jaunos licencētās makšķerēšanas noteikumus, kas norādīs, ar kādām laivām drīkst doties makšķerēt un kādi zivju aizsardzības pasākumi jāievēro.

SIA “Saldūdeņu risinājumi” vadītājs un pētnieks Matīss Žagars pastāsta, ka uzņēmuma galvenais uzdevums ir sagatavot dokumentu, kas palīdzēs pašvaldībai plānot ūdenstilpnes zivsaimniecisko apsaimniekošanu.

“Mēs Prūšu ūdenskrātuvei izstrādājam arī ekspluatācijas noteikumus, kas nozīmē, ka tas jau ir tāds plašāks dokuments, kur ir gan zivsaimnieciskā apsaimniekošana, gan arī dažādi citi ekspluatācijas noteikumi, kā, piemēram, ar kādiem motoriem drīkst braukt un kā apsaimniekot piekrasti.”

M. Žagars norāda, ka, līdzīgi kā mašīnas tehnisko apskati vai cilvēka veselības pārbaudes, arī ūdenstilpnes būtu jāpārbauda regulāri.

Viņa ieteikums būtu zivsaimniecisko izpēti veikt vismaz reizi piecos gados, taču pakonsultēties par ūdens kvalitāti varētu arī biežāk.

Pētnieks skaidro, ka viss izcili ir vien cilvēku neskartos kalnu ezeros, tāpēc jāsamierinās, ka cilvēku skartos ūdeņos ne vienmēr viss būs labi.

“Ekoloģiskais stāvoklis, es teiktu, ir tāds viduvējs.

Zivsaimnieciskais stāvoklis ir diezgan labs. No tāda cilvēka skatpunkta, mums interesē, garšo zandarti, līdakas, asari, – tās ir tās zivju sugas, kuras cilvēki ķer, un tad tas ir līdzīgi kā ar vilkiem un stirnām – mežā izķer visus vilkus, un stirnu paliek par daudz un noēd visu zāli.

Tā ir arī ezeros, jo, ja cilvēki izķer plēsīgās zivis, tad pazūd līdzsvars ezera organismā. Ja tā var teikt, tad ezers bija diezgan normālā stāvoklī,” norāda M. Žagars.

Vienu dienu interesentiem bija iespējams pie Prūšu ūdenstilpnes iepazīties ar pētniekiem un gūt atbildes uz jautājumiem.

M. Žagars neslēpj, ka apmeklētāju bija maz. “Bet būs vēl viena lielāka sanāksme, ko arī izsludināsim publiski. Mūsu darba svarīga sastāvdaļa ir saprast, ko cilvēki paši domā par savu ūdeni un kā viņi to turpmāk grib apsaimniekot,” tāpēc izzināt vietējo domas un idejas viņi mēģinās vēlreiz.

Prūšu ūdenstilpni ikdienā pieskata uzraugs, kurš nodrošina arī laivu un turpat esošo atpūtas mājiņu izīrēšanu.

D. Egle pastāsta, ka arī uzraugs bijis klāt izpētes procesā un uzdevis pētniekiem jautājumus. Interese bijusi arī dažiem vietējiem makšķerniekiem.

“Matīss Žagars teica, ka mūsu zivīm ir bagātīga ēdienkarte un ka ūdenskrātuvē nekādi plēsēju mazuļi nav jālaiž.

Pētnieki teica, ka šogad apsekojuši aptuveni 20 ezerus un šis ir pirmajā trijniekā bagātības ziņā. Mēs uzreiz priecājāmies, izriežam krūtis,” smej pagastu pārvaldes vadītāja D. Egle.

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.