Pirmsjāņu noskaņojumā vakar Rīgā pulcējās prasmīgākie mājas siera sējēji, kuri iesaistījušies laikraksta “Latvijas Avīze” pielikuma “Mājas Viesis” un “Siera kluba” rīkotajā konkursā. Starp viņiem bija arī četru Liepājas rajona saimniecību pārstāvji. Anita un Rolands Ekšteini Medzes pagasta zemnieku saimniecībā “Baroni” nodarbojas ar kazu audzēšanu un pamēģinājuši darināt arī sieru. Atšķirībā no govs piena, kas ir jāuzvāra, kazas pienu vajagot tikai uzsildīt līdz 90 grādu temperatūrai. Ekšteiniem patīk, ja siers ir pikants, tādēļ tam pievieno ķiplokus, sāli un citas garšvielas.

Bunkas pagasta piemājas saimniecībā “Gulbji”, kas atrodas Krotē, gādājot par trim Jāņiem – vīru, znotu un mazdēlu –, no savu divu gotiņu slaukuma siera rituļus darina Velta Tomase. Kad nokāstas sūkalas, viņa masu iesien lina audumā, novieto starp diviem dēļiem un virsū uzliek smagu akmeni. Kad ritulis nostāvējies līdz vakaram, to no visām pusēm aprauš ar sāli. Siers iznākot sīksts un lieliski garšojot pie alus.

Savukārt Gaviezes pagasta bioloģiskā lauksaimniece Ilga Mežvide zemnieku saimniecībā “Lapiņi” savas četras govis baro tikai ar pašu sarūpētu sulīgo barību un audzētiem graudiem. Tādēļ siers, kura masa pirms siešanas trīs dienas nogatavināta ledusskapī, allaž izdodoties smaržīgs un maigs. Saimniece uzsver, ka daudz kas atkarīgs no prasmes skābumam pievienot sūkalas vai mazināt to ar vājpienu. Taču pats galvenais knifs esot ar malku kurināma plīts.

Pēc izskata marmoru atgādinošu sieru “Celmiņos” gatavo Kazdangas pagasta lauksaimniece Ausma Ernsone. Piensaimnieki šādu neviendabīgu, dzelteni rakstainu produktu mēdzot dēvēt par ziedaino. Garšas bagātināšanai sieram varot pievienot ķimenes, lokus un dilles, jaunās paaudzes cilvēkiem patīkot, ja klāt liek garšvielu maisījumu.