Liepājas Rajona padome un rajona pašvaldības šobrīd strādā pie pamatotiem atzinumiem par Kurzemes Reģionālās attīstības padomes ierosināto Kurzemes teritorijas plānojumu, kurā speciālisti saskatījuši daudzus trūkumus un mazās pašvaldības diskriminējošas nostādnes.

Mazās pilsētas atstāj bez naudas

Tā, piemēram, Grobiņas dome nesaskaņo plānojumu, jo saskatījusi divas būtiskas problēmas. “Latvijas nacionālais attīstības plāns 2007.–2013.gadam paredz, ka plānošanas reģioni nosaka konkrētā reģiona attīstības centrus telpiskās plānošanas procesā, arī publiski pieejamos Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas dokumentos attiecībā uz attīstības centru gradāciju reģionos vairākkārtīgi uzsver, ka to nosaka katrs reģions savā teritorijas plānojumā. Kurzemes reģiona perspektīvā apdzīvojuma struktūra savukārt pēc savas būtības nekādā veidā nenosaka konkrētās pilsētas vietu konkrētā reģiona attīstības procesos,” teikts grobiņnieku atzinumā, ko parakstījis domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis. Atbilstoši piedāvātajam iedalījumam gan Grobiņas pilsēta, gan pārējās rajona nozīmes pilsētas netiek apskatītās kā reģionam nozīmīgi attīstības centri. Tāpat Grobiņas dome uzskata, ka iedalījuma nosaukumiem ir jāatbilst ES struktūrfondu apguves programmās definētajiem nosaukumiem. “Mūsu viedoklis ir, ka pilsētas, kurās ir vairāk nekā 2000 iedzīvotāju un kas nav rajonu centri, būtu jādefinē kā reģiona nozīmes attīstības centri. Piedāvātais iedalījums Grobiņas pilsētai liegs nākotnē pretendēt uz finansējuma saņemšanu no ES Struktūrfondu programmām nozīmīgu infrastruktūras objektu attīstībai,” norāda J.Neimanis. Viņš min arī konkrētu piemēru – tikai nacionālās un reģionālās nozīmes centriem ir paredzēts piešķirt finansējumu pirmsskolas izglītības iestādēm. Līdz ar to Grobiņas pilsētai pēc izstrādātā plānojuma nebūtu iespējams pretendēt uz finansējumu šīs ļoti samilzušas problēmas risināšanai – pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanai. Bet Grobiņā rindā uz vietām bērnudārzā jau šobrīd gaida 60 bērni, kas ir puse no esošā audzēkņu skaita.

Līdzīgi iebildumi ir arī Priekulei un Aizputei, kas tādējādi paliek bez iespējām pretendēt uz finansējumu no struktūrfondiem. “Ņemot vērā Priekules, Aizputes un Grobiņas pilsētu ietekmi uz visa Liepājas rajona sociāli ekonomiskajiem procesiem un tajās esošajiem infrastruktūras objektiem, var uzskatīt, ka tām ir reģionālas nozīmes raksturs un perspektīvā to nozīme un ietekme pieaugs,” norāda Liepājas Rajona padome. Arī RAPLM padomi informējusi, ka nacionālas, reģionālas un novadu nozīmes attīstības centri tiek noteikti atbilstoši katra plānošanas reģiona teritorijas plānojumam, tāpēc rajona pašvaldības uzskata, ka ir būtiski, lai Kurzemes plānojumā šīs trīs rajona pilsētas tiktu noteiktas kā perspektīvie reģionālās nozīmes centri. “Šo jautājumu par iespējām pretendēt uz finansējumu mazajām pilsētām aktualizējām arī Latvijas Pilsētu savienībā,” pastāstīja J.Neimanis.

 
Neļauj būvēt gar ceļiem

Otrs aspekts, kam plānojumā iebilst Grobiņas dome, ir nosacījums, kas paredz “ierobežot jaunu vienlaidus lineāru apbūves zonu izveidi gar ceļiem, ūdens tilpņu un ūdens teču krastiem un gar jūras krastu reģiona teritorijā”. Tikmēr Grobiņas pilsētas teritorijā ir paredzēta darījumu apbūves zona gar autoceļu A9, un šāds nosacījums Kurzemes plānā ir pretrunā ar vietējās pašvaldības skatījumu uz savu nākotni. Turklāt šāda norma būtiski apdraud attīstību pilsētā, kuras teritoriju šķērso pat veseli trīs valsts nozīmes autoceļi. Citu pašvaldību pārstāvji vēl norāda, ka plānojumā pie šīs normas trūkst definējuma par kādiem ceļiem ir runa. “Jebkurai apbūvei piekļūšanai ir nepieciešams ceļš, tādēļ norma vispār nav izpildāma, turklāt likums nosaka, ka apbūves noteikumus savā pašvaldībā izstrādā un apstiprina vietējās pašvaldības,” uzskata citu pašvaldību pārstāvji.

Tāpat rajona pašvaldību speciālisti noskaidrojuši, ka Kurzemes teritorijas plānojums paredz pilnveidot reģiona sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, izveidojot visā reģionā saskaņotu, racionālu un kvalitatīvu sabiedriskā transporta maršrutu tīklu, vienlaikus nodrošinot ES normu izpildi attiecībā uz ES sabiedriskā transporta pakalpojumiem, taču iekļaujot šādu normu, nepieciešams to attēlot kartoshēmā, lai pašvaldības varētu iepazīties ar perspektīvu, jo vairumā gadījumu optimizācija vai racionalizācija sevī ietver daudzu maršrutu slēgšanu. Līdz ar to, ņemot vērā, ka jāveido reģiona tīkls, minētajā dokumentā obligāti nepieciešams iekļaut jauno sabiedriskā transporta maršruta shēmu, lai pašvaldības varētu izanalizēt jauno piedāvājumu. Atgādināsim, ka savulaik arī Liepājas pilsētai bija iebildumi pret plāna izstrādātāju vēlmi veidot šādu maršrutu tīklu ar centru Kuldīgā, tāpēc liepājnieki rosināja, ka nepieciešami vairāki centri lielākajās apdzīvotajās vietās, turklāt pirms šāda rosinājuma būtu nepieciešams veikt esošo maršrutu detalizētu izpēti.

 
Atzinumus var neņemt vērā

“Atzinumi plānotājiem nav noteikti jāņem vērā, apstiprinot plānoto, tāpēc mums nav lielu cerību, ka tiksim uzklausīti, taču ceram, ka tik daudzās iebildes plānojumam būs par pamatu, lai amatpersonas rosinātu dokumentu uzlabot,” sacīja Liepājas Rajona padomes priekšsēdētāja padomniece Evija Kopštāle. Viņa norāda, ka daudzi iebildumi jau tika izteikti Kurzemes reģiona Attīstības aģentūras padomē, tomēr tikuši noraidīti rajonu centru pilsētu spiediena dēļ. Taču tādējādi iznākot, ka plānojums nevis palīdzēs attīstīt Kurzemes reģionu, bet gan ierobežos Liepājas rajona pašvaldību attīstību, kas, pēc mūsu pašvaldību domām, ir vairāk nekā nepareizi.

Kurzemes teritorijas plānojumu sagatavoja Latvijas Universitātes ekspertu grupa plānotāja Pētera Šķiņķa vadībā pēc Kurzemes reģiona Attīstības aģentūras ierosinājuma. Aģentūras projektu vadītājs Armands Pužulis savulaik “Kurzemes Vārdam” stāstīja, ka plāns paredz iezīmēt Kurzemes attīstības perspektīvas nākamajiem divdesmit gadiem. Dokumenta izstrāde sākusies 2004.gada jūlijā, un Kurzeme bija viens no pēdējiem reģioniem, kas sāka darbu pie sava attīstības plāna, jo trūcis šāda ilgtermiņa dokumenta. Tomēr darbu apgrūtinājis tas, ka sākotnēji trūcis metodisko norādījumu un prasību pret plāna saturu, tāpēc plāna izstrāde intensīvi notikusi tikai pēdējo gadu, iesaistot politiķus un speciālistus no visiem Kurzemes rajoniem un lielajām pilsētām. “Tas būs dokuments, kuru turpmāk ņems vērā ministrijas, plānojot valsts investīcijas Kurzemes reģiona attīstībā,” toreiz sacīja A.Pužulis.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”