Jaunā katlumāja atrodas tālu

Priekulniekiem šosezon siltumapgādi sāk nodrošināt SIA “Liepājas enerģija”.

Katlumāja no Ģenerāļa Baloža ielas 23a Liepājā pārvesta uz Miera ielu 10 Priekulē, un tā ārpus Liepājas ir novadā pirmā mazpilsēta, kurā šis uzņēmums sniegs siltumenerģijas pārvades, sadales un tirdzniecības pakalpojumus.

Dienvidkurzemes pašvaldība izsludināto konkursu par apkures nodrošināšanu Priekulē pamatoja gan ar iepriekšējām problēmām siltumapgādes jaudas nodrošināšanā, gan ar Ukrainas karu, kura dēļ apkurei strauji cēlās cenas.

Priekulnieki pastāsta, ka reizēm kāds staigājot apkārt nosalis, taču ziemā neviens dzīvoklis bez apkures neesot palicis.

“Par to, kā mums bija pirms tam, es nevarēju sūdzēties. Taču man ir vidējais dzīvoklis mājā, tāpēc siltums nāk no visām pusēm,”

pauž Mirdza Smiltniece.

Viņa atceras tikai vienu ziemu, kad bijis auksti. “Tad kurināja ar gāzi, bet laikam jauda nebija tik liela, kā plānots, un žēlojās ne tikai tie, kas vienmēr neapmierināti.”

Sūdzības no cilvēkiem par siltumu esot dzirdētas ilgstoši. Kāds salstot, bet citam esot pa karstu, jo īpaši, ja apkure nav regulējama.

Vissiltākie dzīvokļi ir tiem, kuru mājai plastmasas logi, zina M. Smiltniece. Viņai tādi ir virtuvē un priekšā lodžijai, nav regulējamas apkures, tā ka jāsamierinās ar siltumu, kādu piegādā.

Seniorei par jauno katlumāju ir neliels satraukums – tā atrodas tālu, un varbūt attālums ietekmēs siltumu.

“Kādreiz pirms kurināšanas vispirms pārbaudīja, vai radiatori netek, bet varbūt viņi vispirms pieslēgs apkuri un tad pārbaudīs, kā viss strādā,”

priekulniece cer, ka jaunā uzņēmuma siltumtarifs neliks matiem celties stāvus.

Šo sieviete piemetina tāpēc, ka pēdējos divos gados bijis jūtams cenu kāpums un rēķini jau šķituši neadekvāti.

“Liepājas enerģijas” pārstāve Zane Ģirne informē, ka apkures sezona tiks uzsākta pēc visu tehnisko darbu pabeigšanas. Kurinās ar šķeldu, kas sagādāta visai sezonai.

Uzņēmumā paskaidro, ka Priekules tarifs 94,17 eiro par Mwh atšķiras no Liepājas tarifa (71,68 eiro), jo dažāds pārdotā siltuma daudzums, izmantotais kurināmais, iekārtas un siltumtrases.

Tarifs var mainīties katru mēnesi

“Es dzīvoju mājas viducī, un mans dzīvoklis ir tik silts, ka kaimiņi ienākuši brīnās. Protams, jāmaksā bija dārgi. Kamēr man bija neregulējami čuguna radiatori, aukstā laikā par apkuri maksāju simts eiro, dažreiz – vairāk,” stāsta Grobiņas pensionāre Skaidrīte, kuras divistabu dzīvoklim siltumu piegādā SIA “Grobiņas namserviss”.

Kā būs turpmāk, viņa nezina, jo māju siltina, nomainīja radiatorus un iedzīvotāji varēs dzīvokļos regulēt siltumu.

Skaidrīte domā, ka daudz enerģijas nepatērēs, jo viņa nesalst rudenī arī tad, kad vēl nav pieslēgta apkure.

“Grobiņas namservisa” valdes locekle Ginta Veidemane pastāsta, ka uzņēmuma apkalpojamajā teritorijā apkures sezonu pakāpeniski uzsāka oktobra pirmajos datumos.

Uzņēmums izmanto dažādus kurināmā veidus – šķeldu, kokskaidu granulas, malku un dabasgāzi –, un šai sezonai viss ir nodrošināts pilnā apjomā.

Līgumus par piegādēm noslēdza augustā, lai sezonas laikā izvairītos no piegādes traucējumiem vai cenu svārstību ietekmes.

“Kurināmā cenas sezonas sākumā ir bijušas mainīgas.

Piemēram, kokskaidu granulām tā pieaugusi par aptuveni trīs procentiem, savukārt šķeldai un malkai ir samazinājusies attiecīgi par trīs un 11 procentiem, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu,” informē “Grobiņas namservisa” pārstāve.

Viņa norāda, ka siltumenerģijas tarifs ir piesaistīts dabasgāzes biržas cenai, līdz ar to tas varot mainīties katru mēnesi. Ar aktuālajiem tarifiem vienmēr iespējams iepazīties uzņēmuma mājaslapā.

“Ir klienti, kuri kavē siltumenerģijas rēķinus, tomēr kopumā maksājumu disciplīna ir apmierinoša.

Vasaras mēnešos novērojām pozitīvu tendenci – daudzi iedzīvotāji centās segt iepriekš uzkrātos parādus,” uzņēmuma pārstāve teic, ka parādu atgūšana notiekot nepārtraukti.

“Ar katru klientu strādājam individuāli – piedāvājam iespējas vienoties par grafikiem, kā arī piemērojam likumiskos līdzekļus. Uzņēmums nenoraksta parādus – mūsu mērķis ir panākt savlaicīgu norēķinu atjaunošanos.”

Ēkās ar vertikālo apkures sistēmu tehniski nav iespējams atslēgt siltumenerģiju atsevišķam dzīvoklim, kura iemītnieki lielos parādos.

Savukārt ēkās ar horizontālo apkures sistēmu tas ir iespējams, un šādu praksi “Grobiņas namserviss” pielieto tad, ja dzīvokļa īpašnieks maksājumus ignorē ilgstoši un neko nedara situācijas uzlabošanai.

Nesiltinātā mājā apkure dārga

Inta Rudzīte dzīvo Aizputē trīsstāvu mājā, kuru apkurina SIA “Aizputes nami”. Ēka nav renovēta un siltināta, un tai tāds projekts, ka ir daudz ārējo sienu.

“Mājai ir siltuma skaitītājs, pēc tā aprēķina patēriņu un maksu par kvadrātmetru. Mūsu mājai tarifs ir viens no lielākajiem pilsētā,”

stāsta iedzīvotāja.

Nama apsaimniekotājs “Aizputes nami” solot, ka drīzumā sagatavos renovācijas projektu, tā ka izmaksas varētu samazināties.

“Vienmēr jau gribas, lai būtu mazāka maksa par apkuri, bet ir saprotams, ka kurināmais nav lēts. Tas ir maksājums, ko īsti nevaram ietekmēt, ja nav regulējamu radiatoru.

Arī nomainot logu, es mājas rēķinu nevaru samazināt, kamēr netiek atsevišķi uzskaitīta manis patērētā siltumenerģija,” I. Rudzīte teic, ka dzīvoklis esot pietiekami silts, jo, to remontējot, nosiltinātas sienas no iekšpuses.

“Aizputes nami” uzsākuši apkures sezonu.

“Siltumenerģijas ražošanā Aizputē un Cīravas pagastā tiek izmantota koksnes šķelda. Tās piegādes iepirkumā noslēgtā līgumcena šajā apkures sezonā ir 16,65 eiro par beramo kubikmetru; pērn tā bija 18 eiro,” informē SIA valdes loceklis Guntis Putniņš.

Apkures tarifs – 83,44 eiro par megavatstundu bez PVN – paliks nemainīgs līdz 2026. gada 2. oktobrim, un tas ir par 3% zemāks, salīdzinot ar 2024./2025. gada apkures tarifu.

G. Putniņš pastāsta, ka šogad remontēts apkures katls Aizputes katlumājā, bet pērn – Cīravā.

Nozares speciālisti apsekojuši Cīravas katlumājas apkures ierīces, un tiek vērtēts risinājums – esošo iekārtu automatizācija vai jauna automatizēta apkures katla iekārtas iegāde.

“Debitoru skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies.

Kapitālsabiedrība plānveidīgi strādā ar parādniekiem, slēdzot vienošanās ar personām, kuras dažādu apstākļu dēļ uzkrājušas parādu.

Lai to atgūtu no personām, kuras nenāk uz sadarbību, mēs vēršamies tiesā par parādsaistību piedziņu. Bieži, saņemot pirmstiesas brīdinājumu, viņi ir gatavi slēgt vienošanās par parāda dzēšanu.”

Malkas katlam dienas skaitītas

“Priekulē siltumapgāde tiek un tiks nodrošināta ar šķeldu, Vaiņodē – no sašķidrinātās naftas gāzes (propāna-butāna; propāna), Gramzdas pagastā apkures sezona tika uzsākta, kurinot ar malku, un turpināsim, līdz pabeigs projektu, kurā Gramzdas katlumājā paredzēts uzstādīt sašķidrinātās naftas gāzes katliekārtu,” informē SIA “Priekules nami” valdes locekle Arta Brauna.

Cena gāzei ir samazinājusies, bet granulām mazliet pieaugusi.

“Ņemot vērā malkas novietņu neesamību, apkures katlu tehnisko stāvokli, darba algu izmaksu pieaugumu un citus ietekmējošus faktorus, SIA “Priekules nami” izvērtēja, ka ekonomiski izdevīgākais risinājums nepārtrauktai un kvalitatīvai siltumapgādes pakalpojuma nodrošināšanai Vaiņodes un Gramzdas pagasta katlumājās būtu sašķidrinātās naftas gāzes apkures ierīkošana,” turpina SIA pārstāve.

Viņa atklāj, ka viena juridiskā persona kapitālsabiedrībai ir parādā lielu summu gan par siltumu (šis pakalpojums vairs netiek sniegts), gan ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem: “Ja debitors necenšas segt savas saistības tad, kad nosūtīts brīdinājums, nepilda noslēgtās vienošanās par parāda atmaksu, kapitālsabiedrība gatavo prasības pieteikumu tiesai.”

Nākotnē siltumenerģija pāries uz elektrifikāciju

Edgars Augustiņš, energoefektivitātes speciālists

Vairums pašvaldību Latvijā siltumenerģiju iegūst, sadedzinot šķeldu, kas ir ilgtspējīgs, pieejams un atjaunīgs resurss.

Izmantot šķeldu ir labs risinājums, ja to piegādā no tuvējās apkaimes, nevis ved lielus attālumus, taču novadi skatās nākotnes paaudzes siltumapgādes tehnoloģijās.

Lai mēs tiektos uz ceturto paaudzi, tas nozīmē, ka siltumapgādē, vienkārši sakot, jācenšas samazināt apkures temperatūru caurulēs.

Un to var izdarīt bieži vien tikai tad, kad gala patērētājs saņem siltumu, ēkas ir atjaunotas pēc šodienas standartiem un tām nav nepieciešams tik daudz enerģijas.

Tad katlumāja var ražot mazāk, caurulēs palaist zemāku temperatūru, un rezultātā ir mazāki enerģijas zudumi un to kopumā patērē mazāk.

Nākamais solis, uz ko tiekties, ir zemas temperatūras siltumapgāde.

Kādreiz izmantoja 90–100 grādu karstu tvaiku, šodien siltumnesējam ir 70–80 grādu, bet tendence nākotnē varētu būt, ka mēs tiektos uz 60 grādiem.

Vēl viens solis tālāk ir tas, par ko Eiropas Savienība diskutē, – ka

būtu mazāk jādedzina resursi un vairāk jāizmanto atjaunīgā enerģija, kas saražota ar elektroenerģiju, ko iegūst no vēja un saules, un to varētu izmantot siltumapgādē. 

Siltumenerģijas ražošana nākotnē pāries daļēji uz elektrifikāciju – elektroenerģiju izmantos siltuma ražošanai.

Ir tendence, ka privātmājās ierīko siltumsūkņus, kas šodien jau ir pierādīta tehnoloģija, ne eksperimentēšana.

Siltumsūkņi izmanto elektroenerģiju, lai saražotu siltumu bieži vien ar 300, 400 procentu efektivitāti. 

Kad saražojam elektroenerģiju vairāk, nekā varam patērēt, to var uzkrāt. Piemēram, ūdens ir labs akumulators, to var sildīt ar elektrību, un tālāk izmanto apgādē.

Somi pirms diviem gadiem sevi skaļi pieteica pasaulē ar siltumenerģijas akumulatoru, kas izmanto smiltis par siltuma uzkrājēju, no tām ražo siltumu, ko piegādā patērētājiem.

Potenciāls ir, tehnoloģijas attīstās, bet Latvijas reģioniem un pilsētām vienmēr pretī jāliek aprēķins – cik liels ir ieguldījums pret saražoto enerģijas vienību?

Vai cena būtu adekvāta, ka mājsaimniecības var to atļauties? Vai ir pietiekami patērētāju, kuri grib siltumu saņemt un izmantot?

Kad 2021. gadā elektrība un gāze strauji sadārdzinājās, cilvēki sāka rēķināt, ka varbūt pašiem ražot elektrību vai mājsaimniecībā ražot siltumu, nevis dedzinot gāzi, bet pāriet uz siltumsūkni, un tas kļūst ekonomiski pamatoti.

Protams, subsīdijas no emisiju kvotu instrumentiem cilvēku lēmumus stimulēja, un daudzi uzstādīja saules paneļus.

Mūsu sabiedrība gan ir kaut kādā mērā konservatīva, pieturamies pie pārbaudītām, drošām vērtībām,

kuras spējam kontrolēt un saprast.

Bieži vien malkas klēpis, kas nācis no meža, ir labākais, bet, ja rēķinām ieguldīto laiku sagādē, tad megavatstunda izmaksā salīdzinoši dārgi.

Uzziņai

Maksa par megavatstundu

“Liepājas enerģija”

• Priekulē – 94,17 eiro.

“Aizputes nami”

• Aizputē un Cīravas pagastā – 83,44 eiro.

“Grobiņas namserviss”

• Grobiņā, Pāvilostā, Durbē, Kapsēdē, Robežniekos, Cimdeniekos, Nīcā, Vērgalē, Lieģos, Vecpilī – 75,45 eiro (par oktobri).

“Priekules nami”

• Gramzdas pagastā – 108,10 eiro.
• Vaiņodē – Kalna ielas 1e katlumājas apkalpojamajā zonā – 100,72 eiro; Raiņa ielā, SIA “Daiļrade Koks” katlumājas apkalpojamajā zonā, – 107,35 eiro.
• Priekulē – Uzvaras un Vaiņodes ielā, SIA “MAILEKS” katlumājas apkalpojamajā zonā, – 93,90 eiro.

Avots: “Liepājas enerģija”, “Aizputes nami”, “Grobiņas namserviss”, “Priekules nami”

Es domāju tā: Kā jūs mājās sildāties?

Vija no Tosmares:

– Mums iedeva siltumu, bet dzīvoklis ir ļoti auksts, jo atrodas piektajā stāvā stūrī un jūras vējš pūš logos. Kad pāreju mājās, saģērbju mugurā nezin ko, bet deguns vienalga nosalis.

Drīz atkal sākšu sildīt papildus ar elektrisko sildītāju.

Stasis, norūdījies:

– Mēs kurinām ar malku centrālapkures katlu, kad gribam un cik siltu vajag. Tas kuras divas stundas, un telpas ir siltas.

Tagad pietiek, ka vienreiz piebāž kurtuvi, bet, kad paliks aukstāks, kurināsim vairāk. Man joprojām ir silti, staigāju vasarīgās drēbēs.

Daina, pensionāre:

– Mums 1. oktobrī pieslēdza centrālo apkuri, mazliet par agru, jo vēl ārā ir silts. Kad atnāk sals, tad silda mazliet vairāk, bet dzīvoklī tomēr jāuzģērbj jaka.

Man ir elektriskais sildītājs, bet tas nepatīk, tāpēc neieslēdzu, labāk paciešu aukstumu.

Guna, dzīvo siltumā:

– Mūsu daudzdzīvokļu mājā ir gāzes apkure, un negaidām, kad siltumu pieslēgs, bet uzgriežam, kad ir nepieciešamība.

Dzīvoklī varu to regulēt, tā ka mums ir komforts, jo uzturam tādu gaisa temperatūru, kāda patīk.

Pēteris, salst:

– Mans divistabu dzīvoklis ir bez apkures. Apsildu tikai guļamistabu, kur ieslēdzu ventilatoru, kas pūš siltu gaisu. Ir ļoti auksti un mitrs.