“Bajāru rijas” apmeklējums izvēršas negaidītiem piedzīvojumiem bagāts. Ceļu aizšķērso elektriskais gans. Nav tūrisma sezona, un droši vien liellopu īpašnieks rēķinās, ka uz riju gada nogalē, ziemā neviens vairs nebrauks. Fotogrāfs gan mēģina cimdiem rokās gana “vārtus” atvērt, taču tūlīt purina roku, dabūjis strāvas sitienu.

Ar strāvas sitienu var salīdzināt arī seno darbarīku kolekcionāra un Rucavas vēstures entuziasta Voldemāra Timbras pārdzīvojumus par to, ka valsts budžeta nauda, pērn “Bajāru rijai” domātā deputātu kvota 2500 eiro, izlietota pavisam citādi, nekā tas bijis domāts.

Lai tiktu aplūkot senlietu krājumu, speram, cik vien lielus soļus varam, pāri peļķēm, bet sausām kājām tomēr nepaliekam. Uz ēkas sienas – norāde “Rucavas novada seno darbarīku krātuve”.

Visai vērtību apskatei cauri vijas īpašnieka rūgtums: “[Saeimas deputāts Edgars] Putra iedeva man divarpus tūkstošus, un man to naudu nozūmēja. [Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis] Veits paziņojis, ka [tos ieguldīs] Dunikas pagasta “Lauksargos”, privātā muzejā. Putra teica, neuztraucies, rudenī iedos savu kvotu man vēl. Bet tagad kvotu vairs nav. Katrai lietai birku vajag klāt, kas tas ir. Tur vajag piešauties, tas prasa darbu. Visu smuki vajag. Inventarizācijas numuru uzlikt. Visu vajag restaurēt, taisīt – tam jau iedeva to naudu! Rau, kādi gludekļi bija!”

Rija – pati ēka – pieder pašvaldībai. Kolekcija – V. Timbram. Viņš vēlas to sakārtot, lai varētu nodot īpašumā novadam. Taču pašvaldībā nevienam no atbildīgajiem par to neesot nekādas intereses. Vasarā vairākas reizes atteicis tālus viesus uzņemt, jo kauns – zāle neesot bijusi appļauta. “Man jau nevajag. Iemācīt, iekūkot tūrisma vadītājai, lai viņa vada. Es tak gados, es vairs negribu. Es tik iedošu ekspozīciju. Bet redz, ka neinteresē!” sūrojas seniors – goda rucavnieks. Gribētu pie rijas uztaisīt piknika vietu, kur tūristi, senlietas apskatījuši, varētu pasēdēt. “Vai man iznāks, ka pagastam neinteresē. Neviens priekšnieks te nav kāju iespēris nevienu reizi!”

Jautāts, kā var būt, ka valsts nauda nesasniedz mērķi, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, šī finansējuma pieprasītājs, Saeimas deputāts E. Putra pārsteidz: “Tur jau bija tā, ka beigās šī naudiņa neapguvās. Aizgāja līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem [atpakaļ valsts budžetā]. Tur bija nesaprašanās – valsts naudu nevar privātā īpašumā ieguldīt. Nauda netika izlietota, un bija mazāki valsts tēriņi,” parlamentārietis apmierināts saka. E. Putru pēc palīdzības uzrunājis rucavnieks, “Zemnieku savienības vecbiedrs Voldemārs Timbra, kuram [senlietu kolekcija] ir mūža iecere, šī cilvēka vārds Rucavā ir cieņā, uzrādīja konkrētu pašvaldības adresi.” 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 11. janvāra numurā.

#kvards-20180111-08#