Tas jau esot kļuvis par tradīciju, ka Gaviezes pagasta rokdarbu meistari ziemā paveikto demonstrē Lieldienu izstādē. Taču, kā palepojās pašvaldības vadītājs Genādijs Jefimovs, šoreiz eksponātu skaits esot sanācis īpaši bagāts. Pavisam izstādei, kas izvietota pagastnama sēžu zālē, pieteikušies 64 dalībnieki, bet eksponātu skaits pārsniedzis simtu. Jāteic, ka iepatikušos darbus skatītāji var nopirkt un tas arī tiekot darīts. “Te jau nevienu nevar īpaši izcelt un cildināt, jo skaidri redzams, ka krietni pacentušies ir visi,” teica skatītāji.

Viņiem patika gan Guntas Zaķes linu audumi un rūtotās segas, gan Ainas Ošītes smalkie darbiņi, gan Katrīnas Šteinbergas adīto cimdu kolekcija, gan Veilandu dzimtas pārstāvju oriģinālie kompozīciju veidojumi. Lielisks ir Allas Ozolas zīmējums. Genādijs Jefimovs pastāstīja, ka tas darināts ar zīmuli un bildē rūpīgi izzīmēta ikviena, pat vissmalkākā, detaļa. Katru gadu vietējā māksliniece pārsteidzot pagasta ļaudis ar kaut ko jaunu. Savulaik aizrāvusies ar politiķu atainošanu, pērn viņa rādījusi zirgu, bet šogad portretēts suns, kas ir katras lauku mājas sargs. Kolekciju kuplina grobiņnieces un SIA “Pods” dalībnieces Zigrīdas Lielgalves mirdzošie keramikas izstrādājumi – krūzes, vāzītes, svečturi, no kuriem daudzi jau esot atraduši sev īpašniekus.

Izstādē skatāma arī sena un laika gaitā nomelnējusi pūra lāde. Tādās čaklas rokdarbnieces mēdza glabāt savus darinājumus. Šoreiz apkaltā lāde atceļojusi no vietējā novadpētniecības muzeja. Tā rosīgā un nenogurdināmā vadītāja Alma Kāle parūpējusies, lai skatītāji varētu iepazīties ne tikai ar jaunākajiem rokdarbnieku darinājumiem, bet arī ar tradīcijām un Gaviezes rakstiem. Runājot par tiem, kāds skatītājs secināja, ka dabīgām krāsām krāsota dzija esot ļoti saskanīga. Lai kādu krāsu ņemam, tā lieliski harmonē ar citām. Rau, pat dzijas kamoliņi pēc skata grūti atšķirami no sīpolu mizās, upenēs un citos virumos krāsotām Lieldienu olām! “Palūkojieties dabā, ieskatieties kaut vai pasteļtoņos ietērptajās pavasara ainavās – arī tur taču nemēdz būt nesaskanīgas krāsas,” gavieznieki sacīja.

Arī lauksaimnieks Voldemārs Jēkabsons par savas darbošanās veiksmi pateicās dabai. Viņš izstādē demonstrē lielu sienas pulksteni, kuram stundu ciparnīca aizstāta ar buciņu radziņiem. Pavisam divpadsmit žuburotu kaula radziņu veido neparasto ornamentu. Mednieka gaitās gadiem ilgi staigājot savāktās trofejas tagad radušas lielisku pielietojumu. Pagasta darbinieki pastāstīja, ka daudz vairāk darinājumu varot apskatīt, iegriežoties pie meistara lauku sētā. Tur pārsteidzot gan galds, gan krēsli, kuriem kājas veidotas no briežu un aļņu ragiem. Nez vai kaut kas tāds vispār esot skatīts. Tas pierāda, ka Voldemāram ir prasmīgas rokas. Un savu māku viņš apliecinot arī, strādājot ar lauksaimniecības tehniku. Sirmā vīra darbnīcā tapušas visdažādākās ierīces, kas ne tikai atvieglo darba soli, bet raisa arī interesi un apbrīnu.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Lauksaimnieka Voldemāra Jēkabsona buciņu radziņiem izrotāto pulksteni apbrīno pagasta vadītājs Genādijs Jefimovs.