liepajniekiem.lv
Gan satricinājums, gan sasitumi
24. jūlijā Dubeņos cietušo meitenīšu mamma Laila pastāsta, ka vērojusi pa logu abu meitu rotaļas un redzējusi nelaimi. Sievietes vārdiem – mirklis, un meitenes bijušas zemē, bet šūpoles viņām virsū.
Kaimiņpuika palīdzēja no tām izkļūt, un māsas dzīvoklī iegāja klibodamas, viena – turēdama muguru, otra – saķērusi galvu.
“Izsaucu feldšeri, kas tūlīt ieradās, vēlāk atbrauca divas ātrās palīdzības brigādes un aizveda meitenes uz slimnīcu izmeklēt.
Vienai konstatēja nelielu mugurkaula skriemeļu bojājumu un uzlika kakla šinu, otrai bija pamatīgs puns uz galvas un smadzeņu satricinājums,”
Laila atklāja, ka šokējošo negadījumu piedzīvojusi, būdama septītā bērniņa gaidībās, turklāt dzemdības bija pie durvīm.
“Satraucos, lai, braucot uz slimnīcu, man nesākas dzemdības, bija palikušas divas dienas, ko bērniņu nēsāt. Nedrīkstēju dzemdēt ceļā, jo slimnīcā meitām bija vajadzīga mammas klātbūtne,” sieviete saka.
Tagad Laila grib, lai pašvaldība kompensē kaitējumu: “Es viņiem nosūtīju e-pastu ar kompensācijas pieprasījumu. Viena meita joprojām sūdzas par muguras sāpēm, otrai ir smadzeņu satricinājums.
Negadījums uz viņām atstājis iespaidīgas sekas.”
Sieviete uzskata, ka iegūta arī psiholoģiska trauma, jo meitas vairs negrib iet uz bērnu laukumiem, lai kur tie atrastos.
“Vienai meitai krītot saplīsa brilles. Man bija arī ceļa izdevumi, jo, vedot viņas no slimnīcas, es samaksāju privātpersonai par transportu, ko sameklēju uz ātru roku. Un, protams, prasu arī kompensēt morālo kaitējumu, lai es ar meitām varētu apmeklēt psihologu,” mamma pamato pieprasītos 23 tūkstošus eiro.
Apsekos visas āra rotaļu iekārtas
Dienvidkurzemes novada domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Uldis Kristapsons pastāsta, ka ceturtajā dienā pēc negadījuma, 28. jūlijā, sasaukta sanāksme: “Piedalījās Gaviezes un Grobiņas pagastu apvienības pārvaldes vadītājs, izpilddirektors, būvvalde, SIA “Grobiņas HES”. Vienīgais, kurš neuzskatīja par vajadzīgu ierasties, bija “Grobiņas namserviss”.
Zeme, uz kuras atradās vecās koka šūpoles, ir pašvaldības, bet pašvaldība tās nav uzlikusi. Tagad nevaram saprast, kurš to darījis, ir tikai minējumi.
Manuprāt, ja “Grobiņas namserviss” tajā laukumiņā pļāva zāli, jo apsaimnieko māju blakus, tam bija jāredz, kādā stāvoklī ir šūpoles.”
U. Kristapsons uzskata, ka arī vecākiem bija jāredz, kādās iekārtās viņu bērni rotaļājas.
Portāls 20. maijā jau rakstīja par rotaļu iekārtu drošumu Dienvidkurzemes pagastos un pilsētās.
Fotoattēlu galerija apliecināja, ka daudzviet bija bērniem bīstamas iekārtas ar sapuvušām daļām, izbīdītām naglām, vājiem stiprinājumiem, nekrāsotas, asas un tamlīdzīgi.
Viena no tādām vietām – Gaviezes centrs, kur koka iekārta bija vietām sapuvusi.
Domes priekšsēdētāja vietnieks norāda, ka tieši pēc publikācijas pārvaldniekiem un namu apsaimniekotājiem ticis uzdots apsekot iekārtas.
“Daļa rotaļu laukumu ir pašvaldības, tie tiek uzraudzīti. Taču daudzdzīvokļu māju pagalmos ir arī tādi laukumi, kuros iekārtas savulaik uzlikuši vecāki vai sponsori, vai biedrības kādos projektos. Ar tiem laukumiem ir problēmas,” U. Kristapsons pastāsta, ka tagad tiks pārbaudīti visi novada rotaļlaukumi, lai kurš būtu uzstādījis iekārtas.
Tās, kuras ir kritiskā stāvoklī, noņems, un Gaviezē jau esot demontēta.
Portāls jautāja iepriekšējam domes priekšsēdētājam Aivaram Priedolam – kāpēc bija bērniem brīvi pieejamas bīstamas rotaļu iekārtas?
Viņš atbild: “Dienvidkurzemes novads ir tik liels, ka grūti saprast, kurā ciemā rotaļlaukums ir apsekots, bet kurā ne. Un tas jau tomēr vairāk attiecas uz izpildaparātu…”
Savukārt par pašvaldības rīcību saistībā ar kompensācijas pieprasījumu no cietušajiem Dienvidkurzemes novada pašvaldības Juridiskās un iepirkumu daļas juriste Kintija Krauze saka: “Iesniegumā ir lūgums atlīdzināt zaudējumus un morālo kaitējumu.
Pašvaldībai ir pienākums izvērtēt katru gadījumu individuāli, un, ja tiek konstatēta tās atbildība, pastāv iespēja noslēgt izlīgumu vai veikt izmaksu saskaņā ar Civillikuma, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma un Pašvaldību likuma normām.”
Juriste paskaidro, ka
pašvaldība šobrīd pārbauda faktus un izvērtē nepieciešamību pieprasīt papildu informāciju.
Lēmumu pieņems pēc lietas pilnīgas izvērtēšanas.
K. Krauze atkārtoti informē, ka rotaļu konstrukcija nepieder Dienvidkurzemes novada pašvaldībai un tā nav to uzstādījusi.
“Jebkurās civiltiesiskajās attiecībās pusēm ir tiesības vērsties tiesā. Pašvaldība neizslēdz šādu iespēju, taču prioritāte ir lietas risināšana sarunu un tiesiski korekta izvērtējuma ceļā,” viņa piebilst.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
