Iespējamā vēja rotoru celtniecība Dunikas pagastā ir uzkūlusi pamatīgas emocijas. Vieni iedzīvotāji satraukti par ierīču atrašanos tuvu mājām, citi nemierā ar domu, ka šādi varētu tikt balstīts Andra Šķēles bizness.

“Šis ir smadzeņu skalošanas pasākums, lai pārliecinātu mūs, ka viss ir labi un gludi,” diezgan kategorisks bija kāds redakcijas uzrunāts dunicnieks. “Pagastā bija ļoti liela pretestība, savākts daudz parakstu no cilvēkiem, kas iebilst pret rotoru celtniecību, tāpēc projekta attīstītāji cenšas mūs visiem spēkiem pārliecināt.”

Taču nebūt ne visi iedzīvotāji ir tik kategoriski. “Mana attieksme ir visai neitrāla, tad jau drīzāk esmu par,” saka dunicnieks, Nīcas mežniecības mežziņa vietnieks Andis Ozoliņš. “Bet es būtu pret, ja izrādītos, ka šis ir Andra Šķēles biznesa plāns, ko likt Grobiņas vēja parka vietā, lai par augstu cenu pārdotu valstij elektroenerģiju.”

Ventspilī reģistrētās SIA “Energo Wind” pārstāvis Arturs Ņehajenko, tiekoties ar dunicniekiem, noliedza, ka uzņēmumam būtu kāda saistība ar A. Šķēli. Viņš apgalvoja, ka uzņēmuma nolūki Dunikā ir nopietni. Par citiem plāniem, kādi varētu būt Austrijas un Latvijas kopuzņēmumam “Energo Wind”, A. Ņehajenko negrasoties runāt. Viņš kategoriski noliedza, ka firma interesētos par vēja rotoru celtniecības iespējām Medzes pagastā.

Līdz šim uzņēmums Latvijā nevienu vēja iekārtu neesot uzbūvējis, bet Austrijas partneriem esot liela pieredze.

“Te nav tik treknas zemes, lai attīstītu lauksaimniecību, arī mežu nav tik daudz, lai nopietni attīstītu mežrūpniecību, nav naftas vai zelta iegulu, bet vēja gan ir daudz. Tādēļ to vajadzētu izmantot,” uzrunājot dunicniekus, sacīja Latvijas Vēja enerģijas asociācijas priekšsēdētājs un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks enerģētikas jomā Pauls Barons. Vēja enerģētikas speciālists atgādināja, ka šādi elektroenerģiju iegūst arī daudzās citās Eiropas valstīs: “Piemēram, Vācijā, kur tas plaši attīstīts, var redzēt, ka tur nekas ļauns nenotiek, cilvēki dzīvo, nav apmiruši, lopi ganās un labība tiek audzēta, mežazvēri skraida.”

Viņš nosauca arī vairākus iespējamos ieguvumus no vēja parka būvniecības, piemēram, zemes vērtības celšanos. P. Barons min arī kādu īpašuma nodokli, kāds iepriekš neesot bijis – tas esot viena procenta apmērā par katru uzstādīto mašīnu. “Tā varētu būt kompensācija par teritorijas izmantošanu, atsevišķa vienošanās ar pašvaldību vēl papildu tām nomas maksām, ko saņems zemju īpašnieki,” A. Ņehajenko skaidroja redakcijai.

Saasinātā interese par vēja parku uzņēmumam neesot pārsteigums. “Jaunais biedē, informācijas ir par maz,” uzskata A. Ņehajenko.

Plašākus gan dunicnieku komentārus un iebildumus, gan speciālistu viedokļus attiecībā uz vēja rotoru būvniecību lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 24.aprīļa numurā Dinas Beltas publikācijā.