Rucavas novada dome nolēmusi piešķirt papildus 600 eiro tradicionālās kultūras pasākuma “Talku godu kultūras apguve Rucavā” pabeigšanai iecerētajā veidā. Līdzekļi piešķirti, pamatojoties uz “Rucavas tradīciju kluba” vadītājas Sandras Aigares iesniegumu. Tie tiks izlietoti, lai apmaksātu Aizputes televīzijas uzņemto filmu par talku godu pasākumiem.

“Filma bija paredzēta projektā, taču Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) nepiešķīra visu prasīto summu. Pašvaldības budžetā tradicionālai kultūrai arī līdzekļu vairs nebija. Filma jau ir uzņemta. Tā būs ļoti laba reklāma Rucavai, parādot, cik lustīgi mums te gāja,” stāsta S. Aigare. “Filmām ir augsts reitings, tā mēs izceļam Rucavu.” Viņa pastāsta, ka dažiem deputātiem gan bijuši iebildumi, ka šādi piešķir naudu, to vajagot plānot budžetā. “Agrāk attīstības budžeta sadaļā bija paredzēta nauda divām filmām gadā. Pagājušajā gadā tā nebija. Es plānoju tikai tradicionālās kultūras budžetu,” skaidro S. Aigare.

Arī Rucavas novada domes priekšsēdētājs Jānis Veits uzsver, ka VKKF no projektā nepieciešamajiem 1600 eiro piešķīra tikai tūkstoti: “Lai projektu īstenotu, kā iecerēts, bija pašvaldībai jāiedod papildu nauda. Svarīgs katrs labais darbs, ko mēs darām uz āru.”

Deputāte Daiga Ķēdže no apvienības “Jauns atvēziens” atturējās balsojumā par papildu naudas piešķiršanu. Viņa uzskata, ka finansējums, kas paredzēts neparedzētiem gadījumiem, būtu atstājams, piemēram, nepārvaramas varas radītiem apstākļiem vai situācijām. Atturēšanās balsojumā nozīmējot to, ka ir deputāti, kuri uzskata, ka pašvaldības budžeta līdzekļu izlietojumam jābūt maksimāli plānotam. “Nav šaubu, ka Rucavas novads ir bagāts ar savu tradicionālās kultūras mantojumu! Ar to ir jālepojas pašiem, un tas ir jārāda citiem, bet vai filmas izveide šobrīd ir akūta situācija, kurai ārpus kārtas piešķirams papildu finansējums? Finanšu līdzekļi ir jāplāno līdz ar katra gada plānotajiem darbiem,” atzīst D. Ķēdže.

J. Veits saka, ka līdzekļus novada reklamēšanai un popularizēšanai “liksim iekšā” nākamā gada budžetā: “Būs jau grūstīšanās par skaitļiem, katra nozare savus aizstāvēs. Redzēs, vai plānosim novada popularizēšanu Attīstības nodaļas vai tradicionālās kultūras budžetā, tas jāskatās.” Priekšsēdētājs pastāsta, ka arī nākamgad Rucavas novada pašvaldība izsludināšot vietējo projektu konkursu. Arī tajā varot pieteikt idejas bukletiem, sižetiem vai rakstiem.

Viens no novada identitātes veidošanas līdzekļiem ir arī Rucavas karogs, kas šogad apstiprināts pēc Māra Muitenieka veidotās skices. “18. novembrī to iesvētījām, uzdāvinājām autoram,” stāsta J. Veits. “Sāksim domāt, kāds būs mehānisms, kā pasūtīt karogus un kā iedzīvotājiem tos iegādāties. To varētu paveikt mēs paši – uzticēt pašvaldības uzņēmumam.”