Rucavnieki uzsver, ka pasts lauku ļaudīm ir nepieciešams, un pauž, ka šādi lēmumi par kaut kā slēgšanu ar laiku rosinās vēl citu klātienes pakalpojumu samazināšanu vai vispār noņemšanu.

Atļaus vienu, likvidēs pārējo

Ņemot vērā niecīgo universālā pasta pakalpojumu pieprasījumu Rucavas pasta nodaļā, kas šāgada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar 2021. gadu samazinājies par gandrīz 90% un radījis “Latvijas Pastam” zaudējumus vairāk nekā 3200 eiro apmērā, tiek mainīts pasta nodaļas darbības modelis, darbalaiks un atrašanās vieta, bet iedzīvotājiem arī turpmāk būs ērti pieejami visi nepieciešamie pasta pakalpojumi, vēsta “Latvijas Pasta” atsūtītā informācija par plānotajām izmaiņām.

Ārpus pasta pakalpojumu sniegšanas vietas darbalaika iedzīvotāji varēs izvēlēties pasta pakalpojumus saņemt arī pie pastnieka savā dzīvesvietā.

“Vai tad mēs zinām, kas notiks, mums neviens oficiāli neko nav paziņojis un teicis, ka pasta nebūs. Mums tikai pastnieki pasaka!” sašutumu pauž rucavnieces

Valda Stadgale un Vija Knube, kuras uz atbalsta akciju ieradušās pirmās krietni pirms sākuma. “Kas ir viena stunda tūkstoš iedzīvotājiem? Grib nopirkt kartiņu, pasūtīt avīzi. Katru reizi sava darīšana cilvēkiem ir pastā. Ar stundu vien dienā nebūs līdzēts!” uzsver Valda.

V. Knube piebilst, ka, samazinot pasta pakalpojumus un piedāvājot tos ar apkalpošanu mājās, par daudz ko būs papildus jāmaksā.

“Pasta pakalpojumi ir tik veci kā civilizācija. Mums pasts ir satikšanās vieta, kur sakārtot ikdienas vajadzības un parunāt. Atnāku pie Sarmītes Reines, pasta vadītājas, kas nokārto jautājumu, ar ko netieku galā. Vissirsnīgākā pateicība viņai!” ar ziediem rokās pensionāre Lelda Salmiņa ieiet pasta ēkā, kas atrodas Rucavas saieta nama galā.

“Pasta nodaļu slēgšana ir šīs reformas kļūda. Te vienmēr ir bijis pasts. Vienmēr!” viņa uzsver. Pasts vienmēr ir bijis izpalīgs daudzās ikdienas un sadzīves jomās.

Šīs atbalsta un protesta akcijas iniciatore ir Guna Diedišķe, kura Rucavā dzīvo nepilnus desmit gadus. “Tas ir aktuāli Latvijas ļaudīm. Kā klusajos telefonos kaut ko aizmuguriski iedzīvotājiem izlemj un izdara. Tā sāpe ir samilzusi tiktāl. Atrunājas, ka nav rentabli. Esmu pasta kliente, regulāri šeit nāku – vismaz divas reizes nedēļā. Sūtu paciņas, sūtu vēstules. Man pašai šo vietu vajag!” viņa uzsver.

Vai būtu ar mieru stundu dienā katru darba dienu, bet bez pasta pakalpojumiem pavisam nepaliktu? “Man pienāca informācija, ka, ja nebūs pieci cilvēki katru dienu šīs stundas laikā, tad pakalpojumu noņems pavisam!” viņa norāda. “Mēs pieprasīsim, lai mums ir pasts un darba laiks paliek tāds, kā ir!” pauž G. Diedišķe.

Pārējie rucavnieki, kuri piedalījās akcijā, uz jautājumu, cik bieži apmeklē pastu un cik daudz pēc tā ir nepieciešamība, atbildēja, ka to dara diezgan bieži, konkrētu reižu skaitu nenosaucot. Maksājumi skaidrā naudā un ar karti, pensiju saņemšana, nopērk žurnālus, citas preces kā veikalā iegādājas – šādas pastā izmantotās iespējas nosauc dalībnieki.

“Tāda sajūta, ka visu grib iznīcināt laukos!” izsaucas viena no rucavniecēm. Cita piebalso, atgādinādama, ka Rucavas pagasts ir vieta, kur sākas Latvija, bet, ja sāks visu pamazām slēgt, tad ar laiku būšot tā, ka pārbrauc Lietuvas robežu, un 30 kilometrus brauks pa tukšu apgabalu un atdursies tad Nīcā. “Un nav jau teikts, cik ilgi Nīcā vēl pasts būs!” papildina kāds vīrietis.

“Nedrīkst pieļaut, ka mēs iedodam mazo pirkstiņu, lai pēc tam pa ķēdi atkal nebūtu kādi lēmumi par sliktu laukiem, mums, iedzīvotājiem, – ka vēl ko slēdz un mēs paliekam bez vajadzīgā,” piebilst G. Diedišķe.

“Likvidē pastu, tad vēl izdomās skolai kā nākamai ķerties klāt! To nu ne!” uzsver Valda. Viņa apgalvo, ka pat kovida laikā te cilvēki rindā stāvējuši, bijis jāgaida rindā.

Ilga Jaure piebilst, ka visiem interneta nav, kur izdarīt pasūtījumus vai maksājumus samaksāt. “Mēs esam veco ļaužu pagasts!” iestarpina Valda. Pārsvarā pastu apmeklē pensionāri.

“Ko darīt tiem cilvēkiem, kuri dzīvo tālāk pat no Rucavas – Papē, Ģeistautos? Visiem interneta nav! Mums pagasts reizi nedēļā dod autobusu, lai mēs varam atbrukt uz Rucavas centru iepirkt pārtiku, atnākt uz pastu visu vajadzīgo nomaksāt! Ja nebūs pasts, kur tad? Būs jāprasa pagastam autobuss, lai mūs speciāli ved uz Grobiņu vai Nīcu?” tā Velga Lībeķe no Ģeistautiem.

“Bezpalīdzīgi noraudzīties nevar uz to! Tā ir mūsu nostāja – mums piedāvātais neder, mēs ar stingru stāju pieprasām saglabāt! Cik ilgi mēs tās verga dvēseles būsim? Mums ir sāpīgi! Kāds saprātīgs risinājums ir jārod!” uzsver akcijas iniciatore.

Edgars Riežnieks piebilst, ka Sikšņos pastu samazināja jau pērn, tagad tie iedzīvotāji tiek atgādāti uz Rucavu, kur pasts ir. “Mēs nemaz nevaram tādā ātrumā paspēt savākt pa maršrutu iedzīvotājus, lai tieši tajā stundā visus varētu apkalpot!” viņš norāda. “Kā pastnieces visu paspēs?”

Tuvāk centram – pieejamāk un rentablāk

“Tas ir necilvēcīgi!” papildina vēl cita uz atbalsta akciju atnākusī. “Kā es aizsūtīšu apsveikumus un paciņas mazbērniem?” pauž vēl kāda rucavniece. “Tāpat pasts ir vajadzīgs tūristiem, kuri vēlas nosūtīt kartīti uz mājām, nopirkt ko citādāku nekā veikalā pieejams,” saka Laima Lībiete.

Iedzīvotāji nepiekrīt tam, ka pasts nav rentabls. Viens no ieteikumiem ir nevis samazināt darba laiku, bet gan pārcelt pastu tuvāk centram, kur tas būtu cilvēkiem pieejamāks, nevis nobāzts kaut kur ēkas galā. “Brīvu telpu jau varētu atrast,” viņa uzskata, uzsverot, ka daudzviet pierobežu pagasti ir ļoti labi sakārtoti un nepieciešamais ir pieejams, bet Rucavā notiek pretējais.

“Pasts ir valsts iestāde, un valstij ir jānodrošina šis pakalpojums. Nevajadzētu samazināt, kā to grib darīt ar visiem, piemēram, ugunsdzēsējiem, policiju,” piebilst Laimdots Riežnieks.

Pasta nodaļas vadītāja Sarmīte Reine pastāsta, ka diendienā pastu no pulksten 8 līdz 13, kas ir nodaļas darba laiks, apmeklē padsmit cilvēki. Kādu dienu vairāk, kādu dienu atkal mazāk – neviena diena nav vienāda. “Tie ir veci cilvēki. Nezinu, kādas būtu izmaiņas, bet varbūt, ja vieta būtu cita, būtu citādāk,” pauž S. Reine.

Ir pieprasījums arī pēc pakalpojumiem mājās. Bet nav tādas dienas, kad neviens neatnāk. “Kad ierodas pašvaldības autobuss, kas atved cilvēkus, ir vairāk,” novērojusi Gita Stogņijenko. “Tas, ka akciju atbalsta tik daudz rucavnieku, norāda, ka pasts mums ir svarīgs! Pasts ir saziņa ar ārpasauli,” viņa vērtē.

Rucavas pagasta pārvaldniece Agija Kaunese portālam pēc akcijas norises pauda, ka “Latvijas Pasta” lēmumam nav saistības ar pašvaldību.

Lai nepaliktu bez pasta pakalpojumiem pavisam, pārvalde piedāvājusi pakalpojumu saņemšanas vietu pagasta ēkā.

“Šāda situācija, ka pasta nodaļas pāriet uz samazinātu darba laiku, samazinoties iedzīvotāju skaitam, ir visā Latvijā ar pasta nodaļām,” viņa atgādina.

Daudzviet jau gadiem šādi mūspusē strādā vairākas pasta nodaļas, kas pielāgotas iedzīvotāju reālajām vajadzībām. “Jau vairāk nekā 10 gadu pasta nozarē vērojama lejupejoša tendence tradicionālo pasta pakalpojumu izmantošanas jomā, īpaši ārpus Rīgas un citām Latvijas lielākajām pilsētām,” saka “Latvijas Pasta” pārstāve Gundega Vārpa.

Atbalsta akciju Rucavas pasta nodaļai izziņoja pirmdien. Par to, ka trešdien ar rucavniekiem divas stundas pēc akcijas sākuma tiksies “Latvijas Pasta” pārstāvis, akcijas iniciatore uzzinājusi otrdienas vakarā.

Tiekoties ar “Latvijas Pasta” Kurzemes reģiona vadītāju Ilzi Riekstiņu, iedzīvotāji pēc viņas skaidrojumiem turpināja paust jau pie pasta nodaļas izteikto sašutumu. Īpaši viņiem nepatīk, ka par pasta nodaļas slēgšanu un pārējām izmaiņām uzzinājuši pilnīgi nejauši – par tādām lietām cilvēki ir jābrīdina.

Pasta pārstāve piebilda, ka brīdina mēnesi iepriekš un izmaiņas stāsies spēkā no 29. novembra.

I. Riekstiņa skaidroja, ka arī Rucavas pasta nodaļa strādājusi testa režīmā ar domu, kā palielināt apjomu un klientu plūsmu. Pasta nodaļa strādāja no pulksten 7 rītā, lai cilvēki paspēj pirms daba ieiet pastā un visu izdarīt.

Testa režīms beidzās, un atkal Rucavas pasts turpina strādāt no pulksten 8, bet citviet pasta nodaļas ieviesa darba laiku no 8, jo bija pieprasījums.

“Ja skatāmies, kādus pakalpojumus vispār rucavnieki izmanto pastā, tad 70 procentos gadījumu tā ir mazumtirdzniecība jeb preču iepirkšana.

Uz to Rucavas pasts balstās. No pasta pakalpojumiem ir viens sūtījums un viena rēķina apmaksa dienā,” viņa norāda.

Tad ar pašvaldības pārstāvjiem meklējuši variantus, kā risināt, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk.

“Pasta pakalpojumu nodrošināšana ir primārais, tādēļ nepieciešams optimizēt un koncentrēt pasta darba laiku un pakalpojumu pieejamību. Pakalpojumi būs pieejami to sniegšanas vietā un pie pastnieka, tostarp preču un preses pasūtīšana,” norādīja I. Riekstiņa.

50Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.