No Liepājai tuvējiem novadiem līdz šim nav saņemtas sūdzības par pārkarsušiem mājlopiem, apstiprina Pārtikas un veterinārā dienesta Dienvidkurzemes pārvaldes vadītāja Gunta Kapeniece.

“Bet saimniekiem pašiem ir jāpadomā – ir vai nav bīstami lopam atrasties ārā karstajā laikā,” G. Kapeniece atgādina, ka dzīvnieki labāk panes zemu, ne augstu temperatūru. Tādēļ, ja vien tas iespējams, lielajā karstumā dzīvniekiem būtu jābūt nojumē vai kur citur ēnā. Ja lopiņš ļaujas, to var arī laistīt ar ūdeni. Ja nolemts dzīvniekus dienā atstāt kūtī, tad noteikti jāpārliecinās, vai tā pietiekami vēdinās, jo karstums un bezgaiss ir ļoti bīstams.

“Bet pats galvenais – jābūt pieejamam ūdenim,” uzsver PVD pārstāve. “Saimniekam jāiedomājas sevi gotiņas vietā, lai saprastu, ko karstajā laikā vajag darīt.”

G. Kapeniece arī atgādina, ka karstuma radītais stress var veicināt arī dzīvnieku imunitātes vājināšanos un līdz ar to – infekciju izplatīšanos. Ja lopi jau laikus nav tikuši vakcinēti, piemēram, pret pasterelozi, tad pašlaik tam jau būs par vēlu – imunitāte izstrādājas tikai divas nedēļas pēc vakcinēšanas. Bet tad tas jāatceras uz priekšdienām.

Karsta vasara ir asinssūcēju kukaiņu aktivitātes laiks, tāpēc veterinārajā aptiekā der painteresēties par kukaiņus atbaidošām vielām.

Citviet Latvijā, kā ziņo www.pvd.gov.lv, par saimniekiem, kuri savus mājlopus visu dienu tur atklātā saulē ganībās, nenodrošinot tiem pavēni un dzeramo ūdeni, tiek ziņots aizvien biežāk.

Mazie dzīvnieki – suņi un kaķi – visbiežāk pārkarst, ieslēgti slikti ventilējamās telpās, automašīnās pie veikaliem, pat tad ja logs puspavērts. Tiem ir ļoti mazs sviedru dziedzeru skaits, tāpēc liekais siltums netiek izdalīts ar sviedriem, un organisms netiek dzesēts.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds” 

Labāk, lai mājlopam ir vēsi nekā pārāk karsti, uzsver dzīvnieku labturības speciālisti.