Lauksaimniekiem, kuru ziemāju sējumi cietuši un kuri līdz
aprīļa beigām elektroniski iesniegs pieteikumu platību maksājumu saņemšanai,
jau maijā tiks pārskaitīts avansa maksājums. Šogad būtisku izmaiņu nav, tās
gaidāmas 2015. gadā, stāsta Lauku atbalsta dienesta direktore Anna
Vītola-Helviga.

Eiropas Savienības maksājumu struktūra šogad būs tāda pati kā līdz šim.
Vienīgi kopējās lauksaimniecības politikas reformas rezultātā panākta
vienošanās, ka finansējuma apjoms Latvijai palielināsies jau no šā gada. 145
miljonu eiro vietā tiešmaksājumiem rezervēti 156 miljoni eiro, Zemkopības
ministrijas preses dienā stāsta ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta
departamenta direktora vietnieks Zigmārs Ķikāns. Līdz ar to provizoriskā
maksājuma likme ir 90 eiro par hektāru. Precīza summa būs zināma vien tad, kad
visi gribētāji pieteiks savas platības.

No šā gada atcelta prasība, ka atbalstam var pieteikt tikai zemi, kas uz
2003. gada 30. jūniju bija labā lauksaimnieciskā stāvoklī. “Tā ir labā
lieta,” saka A. Vītola-Helviga. Šogad var deklarēt ikvienu arī pēc šī
datuma sakoptu teritoriju, ja tās platība pārsniedz 0,3 hektārus. Taču, tā kā
šī zeme ir jāiekļauj lauku bloku kartēs, līdz 1. maijam jāvēršas Lauku
atbalsta dienestā precizēt datus. Sazināties ar LAD nepieciešams arī tad, ja
situācija kartē un dabā atšķiras, piemēram, ir izrakts dīķis, uzcelta ēka,
izcirsti krūmi.

“Turpinās piešķirt arī atbalstu par pienu, zālājiem un kartupeļu
cieti. Ieviests maksājums par liellopiem, bet tas pārtraukts saimniecībām, kas
iepriekš ražoja cukurbietes,” izmaiņas klāsta Z. Ķikāns.

Atbalsts tiks piešķirts par liellopiem, kas saimniecībā ir vismaz sešus
mēnešus un šogad sasnieguši 16 mēnešu vecumu. Simts eiro varēs saņemt par teli,
bulli un vērsi. Līdz kaušanai vai izvešanai no Latvijas tiem jābūt reģistrētiem
Lauksaimniecības datu centrā.

Grozīta arī prasība par minimālo lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu,
samazinot platības slieksni. Šogad atbalsta pretendentiem, kas apsaimnieko 30
hektāru vai vairāk un kam zālāju ir vairāk par 30 procentiem zemes, jānodrošina
minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums – vismaz 0,2 liellopu vienības uz
zālāju hektāru. Līdz šim šis slieksnis bija 50 hektāru un 50 procentu. 

Savukārt tiem lauksaimniekiem, kuri saņēma virs 5000 eiro, iepriekš
atbalsts tika samazināts. Tādi Latvijā bija aptuveni 5000 lauksaimnieku.
Pārejas posmā šis samazinājums netiks piemērots, sola Z. Ķikāns.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 8. aprīļa numurā.

#kvards-20140408-06#