Pirmdien, 27.jūnijā, Grobiņas pilskalnā jeb Skābarža kalnā un tā pakājē savu lauku darba praksi uzsākuši Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti, kuri trīs nedēļas, līdz pat 16.jūlijam, veiks arheoloģiskos izrakumus, cenšoties atklāt vēl nezināmus faktus un liecības par dzīvi Skābarža kalnā. Par to informē Grobiņas Tūrisma informācijas centra “Tūrisma Attīstības grupas” pārstāve Ilze Kārkliņa.

Vairāk kā gadsimtu ilgajā Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pētniecības vēsturē ir veikti vairāki ļoti apjomīgi pētījumi dažādos kapulaukos, kas atklāj skandināvu un kuršu mijiedarbību Grobiņā galvenokārt no 7.-9.gs., taču Skābarža kalns un senās dzīvesvietas Grobiņā ir pētītas ievērojami mazāk, norāda I.Kārkliņa. Ir veikti vairāki pieņēmumi un izvirzītas dažādas hipotēzes, tomēr plašāki pētījumi Skābarža kalnā nav veikti. Tāpēc viens no galvenajiem arheoloģisko izrakumu mērķiem ir noskaidrot kādā veidā Skābarža kalns ir ticis apdzīvots – vai tie ir bijušie skandināvi vai kurši, kāds bijis to dzīvesveids.

Kā pastāsta I.Kārkliņa, Grobiņas arheoloģisko ansambli veido savstarpēji saistītu elementu kopums – Grobiņas viduslaiku pils ar bastioniem, Grobiņas pilskalns jeb Skābarža kalns, Pūrānu (Porānu) senkapi, Atkalnu senkapi, Smukumu senkapi un Priediena senkapi. Pašlaik Grobiņas arheoloģiskais ansamblis atrodas UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālajā sarakstā un ir nominēts UNESCO Pasaules mantojuma starptautiskajam sarakstam, kas nozīmē, ka plašāki pētījumi un arheoloģiskie izrakumi ir milzīga vērtība.

I.Kārkliņa atgādina, ka Grobiņas novada dome un Latvijas Universitāte 2015.gada 6.oktobrī parakstījusi sadarbības līgumu, kas paredz sadarbību Grobiņas arheoloģiskā ansambļa pētniecībā un popularizācijā periodā no 2016. līdz 2020.gadam. Tas nozīmē, ka jau šī gada vasarā un turpmākās vasarās Grobiņā viesosies Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes studenti, lai lauku darbu prakses ietvaros veiktu arheoloģiskos izrakumus. “Šis ir unikāls notikums ne tikai visā novadā, bet Latvijā kopumā!” uzsver I.Kārkliņa.