Ar 1.oktobri Latvijas mežos sākas kolektīvo medību sezona. Tā turpināsies līdz 31.martam, un šajā laikā ir atļauts izmantot zvēru dzinējus. Pavisam Latvijā esot ap 38 tūkstošiem reģistrējušos mednieku, kas darbojas kopās vai biedrībās. Kā pastāstīja Liepājas virsmežniecības inženieris Ainars Dadzis, šīs sezonas sākums ir atšķirīgs no citiem rudeņiem. Lapkritis ir aizkavējies, koki vēl tikai dzeltē, tādēļ lapotne ir bieza, un tas būtiski traucē redzamību mežos, kur joprojām sastopami gan sēņotāji, gan ogotāji. Tāpēc medniekiem, pirms nospiest bises gaili un izdarīt šāvienu, ir jābūt īpaši piesardzīgiem, lai neizraisītu nelaimi. Šaut drīkst tikai pa nepārprotami redzamu mērķi.

Aizvadītajā medību sezonā bija izsniegtas vairāk nekā 19 tūkstoši medību kartes. Jādomā, ka arī šogad aktīvo mednieku skaits  būtiski nemainīsies. Ainars Dadzis pastāstīja, ka šajā medību sezonā Liepājas virsmežniecības teritorijā atļauts nomedīt 129 aļņus, 450 staltbriežus, 2537 stirnas, 2559 mežacūkas un 1689 bebrus.  Aizvadīto gadu pieredze rādot, ka limiti aļņiem un staltbriežiem tiek izpildīti apmēram par 80 procentiem, bet bebriem, kas tautsaimniecībai nodara vislielāko postu, tikai par 60 procentiem.

Vilku medības, kas sākās jau vasarā, tagad turpinās. Mūsu rajonā līdz šim nomedīts tikai viens vilku kucēns. Tas notika Vaiņodes mežos. Tomēr jādomā, ka rezultatīvākās plēsoņu medības vēl tikai priekšā, jo bezsniega apstākļos zvērus izsekot un tiem  pietuvoties ir ļoti sarežģīti.

Ainars Dadzis teica, ka darbīgi medību kolektīvi ir izveidojušies visās rajona mežniecībās un kādu īpaši izcelt esot ļoti grūti. Tomēr mednieku skaita ziņā izceļoties Priekules un Aizputes mežniecības. Šogad mednieku rindas saņēmušas arī aptuveni trīsdesmit cilvēku lielu papildinājumu. Tie ir Edvīna Porcika vadītās mednieku skolas beidzēji, kas nokārtojuši eksāmenu un saņēmuši apliecības.