Sadalot naudu, ko valsts atvēlējusi kā atbalstu lauksaimniecībai, Zemkopības ministrijai un lauksaimnieku nevalsts organizācijām, kas tai šajā lietā palīdz, jārēķinās ar finansējuma samazinājumu.

Tāpēc sadalījumā ir izmaiņas, kas skar zemniekus, kuri subsīdijas saņem tieši.

Zemnieki šajā laikā saņem līgumu veidlapas no šķirnes dzīvnieku audzētāju organizācijām – datus par lauksaimniecības dzīvniekiem, par kuriem valsts maksā subsīdijas, šogad apkopo tās. Pēc tam šīs organizācijas apkopotos līgumus iesniedz Lauku atbalsta dienestam, skaidro Zemkopības ministrijas Valsts atbalsta plānošanas nodaļas vadītāja vietniece Biruta Ingiļāvičute.

B. Ingiļāvičute atgādina, ka arī tad, ja zemnieks saņēmis vēstules ar līgumiem no divām šķirnes dzīvnieku asociācijām, viņš vienošanos drīkst slēgt tikai ar vienu no tām. Neesot vērts mēģināt šādā veidā iegūt papildu līdzekļus: “Tas, kas šmaucas, nedabū neko.”

Šogad subsīdijas piensaimniecības atbalstam maksā tikai saimniecībām, kurās ir ne mazāk par sešām slaucamām govīm. “Tas tādēļ, ka šis nav atbalsts ražošanai, tam ir piena kvotas, tie ir maksājumi par ciltsdarbu – un ciltsdarbs nav iespējams no vienas govs,” skaidro B. Ingiļāvičute.

Noteikumos par subsīdijām šim gadam vairs neesot arī atbalsta bioloģiskajai piensaimniecībai. Zemkopības ministrijas pārstāve skaidro, ka šis atbalsta veids pārtraukts tādēļ, ka bioloģiski saimniekojošo zemnieku uzskaite bijusi pārāk sarežģīta.

Savukārt gaļaslopu audzētājiem jārēķinās, ka atbalstam piesakāmās teles vecums palielināts no 12 uz 18 mēnešiem. Iemesls – nereti tele, par kuru saņemtas subsīdijas, tūdaļ pēc tam tiekot pārvērsta realizējamā gaļā un vairs nekādi neuzlabo ciltsdarbu ganāmpulkā.

Līdzīga iemesla dēļ esot samazināts atbalsts kazkopjiem – to šogad maksā par piena kazām un āžiem, bet ne vairs par jaunkazām. B. Ingiļāvičute turklāt norāda, ka kazkopība ir “maza nozarīte”.

Savukārt aitkopība esot vienīgā nozare, kur valsts atbalsta apjoms saglabājies iepriekšējā apjomā, taču pieaudzis tā pretendentu skaits. Šī joma strauji attīstoties, aitkopji atrodot eksporta iespējas.

Atbalsts, tāpat kā līdz šim, saņemams arī cūkkopībā, zirgkopībā un netradicionālajās nozarēs strādājošajiem – briežu, kažokzvēru, trušu, strausu un bišu audzētājiem.

Augkopības jomā atbalstu attīstībai saņem zemnieki, kas nodarbojas ar integrētu dārzeņu, augļu un ogu audzēšanu.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 6. marta numurā. 

“Ministrs Jānis Dūklavs, lēmumus pieņemot, ļoti rēķinās ar lauksaimniecības nevalsts organizāciju viedokli,” uzsver Zemkopības ministrijas pārstāve Biruta Ingiļāvičute, skaidrojot subsīdiju piešķiršanas kārtību.