Renču ģimenes gatavotie skābētie kāposti un gurķīši jau vairākus gadus liepājnieku un grobiņnieku mājās tiek likti galdā ar prieku, jo gardēžu vidū iemantojuši labu slavu. ”Šogad jau dārzā viss labi izauga, tikai kāpostiem grūti bija – pārāk sauss. Parasti kāpostgalva aug līdz 3-4 kilogramiem, šogad izauga tāda ap kilogramu,” par šī gada ražu stāsta Aivars Rencis no Grobiņas.

Saimnieks cer, ka vismaz vēlie kāposti vēl saņemsies, jo izskatās, ka nu lietus būs diezgan un mitruma līmenis celsies. ”Laiks vēl ir, jo vēlos kāpostus vācam nost novembra sākumā. Bet nu jāskatās, lai sals neuznāk, tagad laikapstākļi ļoti mainīgi.”

Vispār kāposti neesot īpaši cimperlīgi un lielu saimnieka klātbūtni neprasa, vissvarīgākais esot mitrums, nākamais lielākais bieds ir kukaiņi. ”Ja tie paliek nepamanīti, dažu dienu laikā noēd visu pa tīro. Nekas nepaliek. Nākas miglot, ko citu darīt.”

Renču ģimenes saimniecībā ietilpst nepilns hektārs kāpostu un pus hektārs ar citiem dārzeņiem – gurķiem, bietītēm, sīpoliem, ķirbjiem.

Pieredze saimniekošanā zemniekam ir varen liela, aptuveni trīsdesmit gadi jau pagājuši kopš pirmajiem centieniem. Sācies viss tālajos padomju laikos. ”Grūti jau bija saprast kas un kā. Izaudzējām redīsus un gāju uz tirgu. Skatījos apkārt, ko citiem labāk pērk,” smejas dārzeņu audzētājs.

Vēlāk kopā ar dzīves biedri Inesi sākuši audzēt sīpolus un puķkāpostus. Viengad izdevies izaudzēt īpaši brangu sīpolu ražu un tad jau tirgošanās skola bijusi rokā.

Savā laikā pat mārrutkus mēģinājuši audzēt, tomēr nu jau vairākus gadus ģimene darbojas tieši ar galviņkāpostu audzēšanu un skābēšanu. ”Ar kāpostiem ir ērti strādāt, tie nav kā zemenes – vienā dienā nepārdod un jāmet ārā. Kāpostu, ja nevari pārdot – ieskābē. Arī uzglabāšana nav īpaši sarežģīta.”

Sievas Ineses pārziņā ir mazāk lauku darbi, vairāk pārdošanai paredzētās produkcijas sakārtošana un pārstrāde. ”Jā, es piemēram, gatavoju lauku kaviāru no kabačiem, šogad izmēģināju jaunu produktu – marinētus ķiploku ziedkātus, bet šorīt samarinēju ķirbīšus. Eksperimenti virtuvē ir man lauciņš,” smejas saimniece.

Citu gadu esot skābējusi pat ābolus, bet skābētie un štovētie kāposti nu jau ir kā Renču mājsaimniecības vizītkarte.

Interesanti esot tas, ka vecās kāpostu šķirnes, kuras pirms gadiem divdesmit auga bez problēmām, mūsdienās vairs vienkārši neaug, tāpēc saimnieki katru kādu pievienojot esošajiem vismaz vienu jaunu kāpostu šķirni.

Saražoto produkciju Renči realizē Liepājas Pētertirgū un Grobiņas ”Martas kioskā”. Darba ritmu gan mazliet traucējot tas, ka intensīvo darbu periodā, kad raža jānovāc, prece jāšķiro, jātirgo un jāpārstrādā, pietrūkst darbaspēka. ”Šodien palīgus dabūt ir ļoti grūti, smagu un fizisku darbu neviens vairs negrib darīt, pat ne skolēni. Labi, ka meita skolas brīvlaikā palīdz tirgoties.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 13.septembra numurā.

#kvards-20190913-04#