Aizputes novadpētniecības muzejā līdz pat februāra beigām būs apskatāma fotomākslinieka Pētera Jaunzema 80 gadu jubilejas izstāde – mākslas fotogrāfiju kolekcija “Līdzgaitnieki”. Tajā aplūkojami mākslinieka apkopotie vairāk nekā pusotra simta viņam pazīstamu cilvēku portreti, pastāstīja muzejā.

Pats autors savas izstādes anotācijā raksta: “Tajā skatāmi man pazīstamu dzejnieku, rakstnieku, skatuves mākslinieku, gleznotāju, dziedātāju, komponistu, zvejnieku, augļukoku selekcionāru, zemnieku, pedagogu un mežu kopēju portreti – īsāk sakot, te pārstāvēti ļoti atšķirīgu profesiju un nozaru ļaudis. Taču tos visus vieno tādas īpašības kā krietnums, godaprāts un darbam urdošs nemiers. No šiem cilvēkiem esmu mācījies radošumu un darbīgumu.”

Fotomākslinieka meita Ieva Leimane stāsta, ka bijusi klāt un redzējusi, kā top liela daļa tēva darbu. Veidojot šo izstādi, bijušas bažas, ka varbūt portreti skatītāju interesēs mazāk. “Taču manā uztverē šī ir viena no emocionāli spēcīgākajām izstādēm. Šīs izteiksmes, ko sejas pauž, – skaties un nevari atraut acis,” viņa saka. Meita stāsta, ka tētis fotografē visu savu apzinīgo mūžu un šajā izstādē esot darbi no šī apzinīgā mūža sākuma līdz pat mūsdienām. Ir portretēti visā Latvijā nozīmīgi cilvēki svarīgos notikumos. “Piemēram, Ieva Akuratere pirmo reizi estrādē “Pūt, vējiņi!” dzied dziesmu “Manai tautai”, viņa nevar to nodziedāt, jo kamols kaklā, un tad Olga Rajecka nāca palīgā viņai atgriezties uz skatuves un to nodziedāt. Vai Jura Podnieka portrets, kad Daugavmalā notiek manifestācija ar Latvijas karogiem,” min I. Leimane. “Arī zvejnieki un lauksaimnieki, kas satikti tēta žurnālistikas gaitās, ir ar tik dziļiem skatieniem.”

Fotomākslinieks Varis Sants, kas līdzdarbojās izstādes izveidē, uzsver, – svarīgi, ka tā esot tematiska, nevis dažādi darbi savākti: “Tā krājusies jau gadus 30 – 40. Portreti saistīti arī ar darbības laiku “Kurzemes Vārda” redakcijā. Viņš taisa ļoti tīrus portretus, kā jau latviešu fotogrāfijā ir, – bez liekām detaļām.” Ļoti skaists esot veids, kādā darbus varēja eksponēt, t.i., uz kartona, kā agrākos laikos, nevis uz kādiem moderniem plastmasas materiāliem. V. Sants pastāsta, ka Pētera bērni bija viņam sagatavojuši pārsteigumu. Ieva Akuratere ieradās uz izstādes atklāšanu un nodziedāja piecas dziesmas. “Pēteris uzdāvināja Ievai viņas bildi. Viņš bija ļoti priecīgs un visu varošs, pilnīgi savā elementā. Tā ir viņa degviela, no tās viņš kustas,” uzsver V. Sants.

P. Jaunzems atzīst, ka līdzgaitnieki nozīmē ne tikai cilvēkus, ar kuriem dzīvojis vienā laikā, bet visi tie esot dvēseles tuvinieki: “Tieši sajūtot šo dvēselisko radniecību, savstarpējo vilkmi un simpātijas, liekot lietā savu fotoaparātu un pieredzi fotomākslā, negausīgi centos līdzgaitniekus portretēt savos fotodarbos. Tā man izdevās, kā mēdz sacīt, ar vienu šāvienu nošaut uzreiz divus zaķus: es iemūžināju viņus nākamajām paaudzēm un vienlaikus guvu iespēju būt kopā ar saviem dvēseles tuviniekiem, kad vien to vēlos.”