Neizpratnē par savu kaimiņu rīcību ir Otaņķu pagasta Dižnuļļu iedzīvotāji. Atroduši iepriekšējā mājas īpašnieka atstātās mucas ar lizolu un citām ķīmiskām vielām, kaimiņi tās sameta bedrē netālu no kopējā pagalma. Tagad rodas bažas, vai ar laiku šīs ķīmiskās vielas nenokļūs pašu izmantotajā akas ūdenī.

Bīstamos atkritumus samet bedrē

Dižnuļļu iedzīvotājs Vitauts Vasars stāsta, ka kādreiz kaimiņos dzīvojis cilvēks, kurš nodarbojies ar dezinfekcijas darbiem fermās un citur. Tāpēc viņam klētī laika gaitā uzkrājušās mucas un citi trauki ar lizolu un vēl citām ķīmiskām vielām, ko izmanto dezinfekcijai. Tad viņš īpašumu pārdevis, un ķīmiskās vielas gadiem ilgi klētī arī stāvējušas. Jaunais saimnieks pērn vēlējies tikt vaļā no šī nepatīkamā īpašuma. Taču ļoti savdabīgā veidā – 100 metru no pagalma izracis bedri un sametis tur iekšā 200 litru tilpuma mucas un mazāka tilpuma stikla burkas. “Bet vai tad tas ir veids, kā utilizēt ķīmiskas vielas? Mucas sarūsēs, lizols un pārējie draņķi nokļūs gruntsūdeņos. Tepat netālu ir ezers, vēl tuvāk – aka, no kuras smeļam dzeramo ūdeni. Vai pēc laika mēs paši nenoindēsimies?” jautā V.Vasars. Viņš uzsver, ka nevēlas ar kaimiņiem naidoties, taču nav mierā ar šādu rīcību. “Iznāk, ka paši piegānām vidi, kurā dzīvojam.” Viņa meita esot zvanījusi dažādām iestādēm un lūgusi padomu, ko darīt. Taču ierēdņi mēģinājuši atrunāties un ieteikuši pašiem sameklēt transportu un aizvest mucas prom. “Bet kur meklēt transportu? Kur tās ķīmiskās vielas drīkst vest? To nu gan neviens nepateica,” saērcināts ir V.Vasars.

Piesārņojuma līmeni pārbaudīs

Speciālajā literatūrā atrodams, ka lizols ir dezinfekcijas un antiseptikas līdzeklis – eļļains šķidrums, kas satur krezola šķīdumu kālija ziepēs. Savukārt krezols ir toksiska viela – organisks savienojums, ko galvenokārt izdala no akmeņogļu darvas.

“Protams, ka šī viela ir indīga, un lizolu nedrīkst tā vienkārši aprakt zemē, jo tā nokļūšana dabā nav vēlama,” skaidro Liepājas Reģionālās vides pārvaldes direktora vietniece Ingrīda Sotņikova. Tā kā informāciju par šādu piesārņojumu viņa no “Kurzemes Vārda” saņēma pirmo reizi, vispirms nepieciešams šo vietu pārbaudīt un paņemt analīzes, lai noteiktu piesārņojuma līmeni. Šādos gadījumos parasti tiek izsaukta Bīstamo atkritumu apsaimniekošanas organizācija, kas bīstamos atkritumus savāc. Taču tas ir maksas pakalpojums. I.Sotņikova skaidro, ka jaunais īpašnieks varbūt vēl varētu cerēt uz pašvaldības atbalstu šo atkritumu aizvākšanā, jo tas tiešām nav viņa atstāts. Taču, tā kā viņš apzināti pats ir ķēries klāt pie šīm bīstamajām vielām un radījis draudus videi, tagad par piesārņojuma likvidēšanu atbildīgs ir viņš.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Šajā bedrē, kas atrodas tikai 100 metru no pagalma, samestas mucas ar lizolu un citām ķīmiskām vielām.