“Gribēju palielīties, jo, cik zinu, citur nekas tāds nav redzēts,” par savā īpašumā esošo seno aku stāsta Dunalkas pagasta iedzīvotāja Velta Zenta Ārija Beķere. Aka veidota 1898. gadā, un – nevis no betona grodiem, bet gan necementēta, koniska akmens krāvuma, kas iesniedzas zemē. 

Astoņdesmit gadus vecā kundze gan “Binderīšu” mājās pati nedzīvo. Šo īpašumu, piedaloties Durbes novada domes izsolē, viņa ieguvusi 2012. gadā. “Māja stāv tukša. Pēdējais tās iedzīvotājs mūžībā aizgāja 2005. gadā. Savukārt es pati esmu dzimusi “Plauktos”, bet jau ilgus gadus dzīvoju tepat netālu “Plauktu-Rožlauku” mājās. “Binderīšus” iegādājos tieši kūts dēļ, jo man ir daudz lopiņu – 11 govis, divi zirgi un aptuveni 90 aitas,” paskaidro sirmgalve.

Jaunā īpašniece uzreiz ķērusies klāt lopu kūts atjaunošanai un apsaimniekošanai. Tā pa īstam Beķeres kundze jauniegūtajā īpašumā iejutusies pagājušā gada aprīlī, kad noslēgusies tā izpirkšana. Lai arī visu vēsturi viņa nezinot, tomēr vairākas senas liecības esot palikušas. “Viena no tām ir Binderu kroga pamati otrpus ceļam. 1909. gadā pēc zemes dalīšanas gan krogu, gan šīs mājas piešķīra vienam vecpuisim, kam nebija ne ģimenes, ne bērnu. Manas mammas brāļi tanī laikā nāca pie viņa strādāt par kalpiem. Māju nosaukums bija “Binderi”, taču pirms kāda laika mainīts uz “Binderīši”. Tas gan šķiet tā mazliet dīvaini, jo zeme joprojām saucas “Binderi”,” prāto Dunalkas pagasta iedzīvotāja. Binderu krogs 1967. gadā ticis nopostīts. Saglabājušies vien pamati un barona fon Firksa alus pagrabs.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. maija numurā.

#kvards-20180517-06#