Tīkami vasarīgajā
sestdienas vakarā Aizputē, Tebras upes krastā, norisinājās 11. starptautiskais
čuguna mākslas simpozijs. Tā laikā pirmo izlēja mūžībā aizgājušajam mūziķim
Mārtiņam Freimanim veltītu piemiņas plāksni, ko vēlāk izvietos pie viņa
bērnības mājām. 

Absolūts sestdienas siltā vakara miers kontrastā ar bērnu jautrajām klaigām
un biezos, karstumu aizturošos tērpos ģērbušies spēcīgi vīri, kuri nepaguruši
darbojas ap krāsni, kas no visām pusēm šauj laukā koši sārtas uguns mēles – tā
varētu raksturot 11. starptautisko čuguna mākslas simpoziju. Interese par
notiekošo upes krastā vakara gaitā nezuda pat ne uz mirkli. Tieši otrādi. Ar
katru brīdi notikuma vietā pulcējās arvien vairāk interesentu.

Kā gan citādi, jo šis ir visvairāk apmeklētais brīvdabas pasākums Aizputē,
apliecina viena no organizatorēm, starpnozaru mākslas grupas “Serde”
un novada tūrisma vadītāja Signe Pucena. “Auditorija visu laiku mainās.
Atnāk, apskatās un aiziet. Vakara gaitā vidēji ap trīssimt, piecsimt
apmeklētāju. Citreiz pat vairāk izsoļo cauri. Cits vienkārši iet garām, redz,
ka kaut kas notiek. Cits atnāk tāpēc, ka ir izlasījis avīzē vai redzējis
plakātu,” apmeklētāju interesi vērtē S. Pucena.

Tas, ka čuguna mākslas simpoziju katru gadu organizē Tebras upes krastā,
nebūt nav nejaušība. “Ja mēs kaut ko tādu darītu “Serdē”, tad,
pieņemot to, ka liesma caurmērā ir metru un bišķiņ
vairāk augsta un krīt visādas dzirksteles, mums būtu lielas iespējas nodedzināt
vēsturisko centru. Vismaz to, kas no tā ir palicis,” ar smaidu paskaidro
S. Pucena. Ne mazāk nozīmīgs ir arī upes tuvums. “Ja nu gadījumā kas,
tad lec ūdenī. Var visādi gadīties. Tērpi ir no ļoti pamatīga materiāla, kas pasargā
no karstajām dzirkstelēm. Ir arī sejas sargi,” norāda aizputniece. Tomēr par
traumu gūšanu diez vai būtu vērts uztraukties, jo ar karsto masu darbojas
pieredzējuši mākslinieki. “Ir pamatsastāvs, kas tehnoloģiski pārvalda
krāsni, zina labāk, kā to darīt, un, protams, ir tāds neliels kodoliņš, kas
katru gadu ir ar variācijām, bet zināms. Tas ir tādēļ, ka tehnoloģiskais
process ir gana sarežģīts un ir vajadzīgas prasmes,” skaidro S. Pucena.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 07. jūlija numurā.

#kvards-20140707-06#

33Skatīt galeriju