Energoresursu cenas nākotnē tikai paaugstināsies, tāpēc arī apkures tarifs nesamazināsies. Siltumenerģētiķi var tikai censties, lai izmaksas nepalielinātos straujiem lēcieniem, un Grobiņas pagastā par to tiek domāts, apgalvo SIA “GP Komunālserviss” valdes loceklis Staņislavs Veits, kurš uzņēmumā ir atbildīgs par siltuma nozari.

Iespaidīgs cenu kāpums

Nedaudz atskatoties vēsturē, S.Veits, kurš siltumenerģētikas jomā strādā kopš 1981.gada, pastāstīja, ka 1997.gadā Grobiņas Pagasta padome no zvērsaimniecības pārņēma savā paspārnē visu komunālo sistēmu. Mājas bijušas ļoti sliktā stāvoklī, kad pienāca rudens, katlumāja vispār nedarbojās. Iedzīvotāji paši sāka uzstādīt savas krāsniņas, tā saucamos godmanīšus. Tad pašvaldība pasūtīja jaunas siltumtrases izbūvi, apkures katla atjaunošanu, kā arī gāzes ģeneratora priekškurtuves izgatavošanu. Šim mērķim tika ņemts kredīts, kurš tiks maksāts vēl līdz 2008.gadam. “Darbs bija ieguldīts liels. Pēc inženieru projekta tika izgatavots tāds katls, kurā varētu sadedzināt jebkuru kurināmo pat ar lielu mitruma sastāvu. Taču, darbinot gāzes ģeneratoru ar visāda veida kurināmo – krūmu šķeldu, kūdru, lapkoku skaidām –, nevar saražot pietiekami lielu siltumu,” skaidro S.Veits. Lai nodrošinātu vajadzīgo siltumu, bija vajadzīgas kvalitatīvas skujkoku skaidas, un tās arī tika pirktas. Taču laiki mainās, un patlaban šis kurināmais kļuvis ārkārtīgi dārgs. “1997.gadā mēs par kubikmetru skaidu maksājām 30 santīmu. Pašlaik par kubikmetru labu skaidu jāmaksā līdz 11 latiem. Cenu atšķirība ir ļoti milzīga,” norāda S.Veits. Tam ir savi iemesli. Proti, pirms 10 gadiem kokzāģētavu bizness ritēja ar pilnu jaudu, taču ražošanas atlikumu – tās pašas skaidas – bija grūti pārdot. Taču nupat daudzi uzņēmumi paši sākuši no tām ražot briketes, kas ir ļoti vērtīgs un parocīgs kurināmais, un ārzemnieki par skaidām maksā augstu cenu. “Ja mēs nepārtraukti kurinātu tikai ar šīm dārgajām skaidām, uzņēmums vairs nespētu iekļauties spēkā esošajā apkures tarifā – 70 santīmu par apsildāmās platības kvadrātmetru,” apgalvo S.Veits. Lai nodrošinātu nepārtrauktu apkuri abās ar skaidām kurināmajās katlumājās Dubeņos un Cimdeniekos, diennaktī nepieciešami 60 kubikmetri skaidu. “Tādu daudzumu skaidu neviens privātuzņēmējs nespēj nodrošināt, izņemot uzņēmumu “Driāda Prim”. Taču arī cena tur nav zema.” Tāpēc “GP Komunālserviss” ir spiests variēt un meklēt lētāku kurināmo Saldus rajonā, kur iegādātās skaidas ir mazāk kvalitatīvas. Pievienojot tām šķeldu un nedaudz dārgo skaidu, katlumājā tiek uzturēta nepieciešamā temperatūra.

Lai meklētu risinājumu, S.Veits kopā ar Grobiņas Pagasta padomes priekšsēdētāju Aivaru Priedolu apbraukājuši vairākas pašvaldības, kur iepazinušies ar katlumāju darbību. Atrasts risinājums – priekškurtuves, kurās, sadedzinot arī krūmu šķeldu, iespējams nodrošināt nepieciešamo temperatūru. “Plānojam, ka šogad tādu izdosies uzbūvēt Dubeņos. Skaidas lētākas nepaliks, taču tarifu nepārtraukti celt arī nav jēgas. Kas to spēs samaksāt!” secina S.Veits.

Gāze tomēr izrādās lētāka

Taču S.Veits novērojis, ka ne vienmēr ir vainojamas temperatūras svārstības katlumājā. “Esmu apstaigājis vairākus dzīvokļus un redzēju, ka tur daudzviet radiatoriem ir noņemtas vairākas sekcijas. Jo agrāk, pirms komunālo sfēru pārņēma pašvaldība, iedzīvotājiem maksu par apkuri aprēķināja, ņemot vērā tā saucamo ribu skaitu. Bez tam ļoti daudzos dzīvokļos ir veci plakanie konvektori, kuriem nav vajadzīgās siltumatdeves.” Taču, mainot radiatorus dzīvoklī, nevajadzētu iebraukt otrā grāvī, proti, jaunu radiatoru ierīkošanu vajadzētu saskaņot ar “GP Komunālserviss” speciālistiem, kuri pateiks, vai izvēlētā prece atbilst esošajai apkures sistēmai. “Ļoti daudzi, veicot tā saucamo eiroremontu, patvaļīgi, bez saskaņošanas pārveido apkures sistēmu. Bet jaunajiem konvektoriem gan izejā, gan ieejā ir daudz tievākas caurules, nekā mājas projektā paredzēts. Līdz ar to tiek izjaukta visa mājas apkures sistēma, kādēļ var ciest ne tikai pats dzīvokļa īpašnieks. Arī kaimiņi pēkšņi pamana, ka viņiem vairs nepienāk tāds siltums, kāds bija iepriekš,” situāciju raksturo S.Veits.

Vēl problēmas sagādā fakts, ka daudzi dzīvokļi ir atvienoti no centralizētās siltumapgādes, un saimnieki tos apkurina paši. Piemēram, Robežniekos vienā mājā ir astoņi dzīvokļi, taču centralizēti siltums tiek piegādāts tikai četriem. Tas nozīmē, ka katlumājai ir daudz lielākas izmaksas. Tāpēc tiek meklēta juridiska iespēja panākt, lai šo dzīvokļu īpašnieki maksātu vismaz 10 līdz15 procentu no apkures tarifa par stāvvadu izmantošanu.

Savukārt tālākā nākotnē tiek plānots ieviest gāzes apkuri Cimdeniekos. Jo, pat neraugoties uz gāzes cenas celšanos, šis kurināmais izmaksājot lētāk nekā skaidas. “Te jārēķina ne tikai kurināmā cena, bet arī papildu izmaksas. Katlumājā, kur dedzina skaidas, vajadzīgs kurinātājs, traktorists, kuriem jāmaksā alga, transportlīdzeklis, kas atved kurināmo, degviela u.c. Savukārt gāzes apkures katls darbojas automātiskā režīmā,” norāda S.Veits.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

SIA “GP Komunālserviss” valdes loceklis Staņislavs Veits: “Aprēķini rāda, ka gāzi izmantot apkurē ir lētāk nekā skaidas.”