Nesen Otaņķu etnogrāfiskais
ansamblis ciemos uzņēma zviedru mākslinieci Malinu Skināru (Malin Skinnar).
Viņa vēlējās redzēt otaņķnieču tērpus un dzirdēt viņu dziedājumu. Tikšanās esot
bijusi nedaudz citādāka, kā ierasts.

Pie otaņķniecēm māksliniece ieradusies palielā treilerī, kur esot viņas
vienīgā iedzīve. “Visu pārējo viņa ir pārdevusi, lai varētu apceļot
pasauli un iepazīt dažādas vietas,” stāsta Otaņķu etnogrāfiskā ansambļa
vadītāja Solveiga Pētersone. “Viņa ir māksliniece, kura, kā pati saka,
glezno skaņu. Dziesma varētu būt kaut kas viens, bet, ja to uzglezno, tā kļūst
par kaut ko pavisam citu.”

Otaņķu etnogrāfisko ansambli M. Skināra aplūkoja visā tā krāšņumā.
“Uzposāmies tautastērpos, kuri māksliniecei ļoti patika. Viņa uzmanīgi
klausījās dziesmas, filmēja un jautāja par dziesmu saturu, to slāņainumu,”
saka kolektīva vadītāja.

“Interesanti sastapt cilvēku, kas ceļo un katrā vietā atrod
visbrīnišķīgākās pērles. Esam jau pieredzējušas, ka mūs klausās un filmē, bet
līdz šim vēl nebijām satikušas cilvēku ar tik lielu pieredzi, interesi un
zināšanu bagāžu. Pēc tikšanās ar mākslinieci radās sajūta, ka esam kaut kas
īpašs, maza daļiņa no visas pasaules etnogrāfiskajiem kolektīviem,” saka
S. Pētersone. “Saka, ka vajag aizbraukt garākā ceļojumā, lai
saprastu, cik labi ir mājās, bet šoreiz šādas izjūtas radīja māksliniece ar
savu pasaules elpu un pieredzi.”

Zviedrijā M. Skināra strādā sociālās integrācijas jomā. “Viņa
teica, ka esam viens liels un spēcīgs kolektīvs, kurš apzinās savas saknes un
kuram ir varens spēks. Zviedrijā viņi cenšas veidot šādus kolektīvus, ar kuru
palīdzību veikt integrāciju,” zina teikt S. Pētersone. Zviedriete šeit
ieradās, lai iepazītos ar Latvijas pieredzi. “Nezinu, vai viņa strādā
algotu darbu, vai arī darbojas brīvprātīgi, bet uzreiz pēc tikšanās pie mums
Malinai bija jālido atpakaļ uz Zviedriju, jo tur ir lielas problēmas ar
bēgļiem.” Tikšanos ar Otaņķu etnogrāfisko ansambli māksliniece drīzumā
plāno aprakstīt savā interneta dienasgrāmatā malinstoryteller.com.