Lai arī pēc pāris mēnešiem skolēniem būtu jāsaņem pirmie bezmaksas augļi un dārzeņi, novadu izglītības iestādēs joprojām ir daudz neskaidrību, ziņo laikraksts “Kurzemes Vārds”. 

Pati galvenā neskaidrība – kas tos piegādās. Trūkst zemnieku, kas atbilstu prasībām un būtu gatavi produkciju notīrīt un safasēt.

Dzērves pamatskolas direktors Mairolds Blūms laikrakstam pastāstīja, ka pašiem ir jāmeklē piegādātājs. Sākotnēji bija paredzēts, ka piesakās izglītības iestāde un lauksaimnieki, bet pēcāk Lauku atbalsta dienests koordinē, kas kuram produkciju piegādā, apgalvo skolās. Zemkopības ministrijas speciālists Jānis Krainis gan apgalvo pretējo – tas, ka piegādātājs jāmeklē pašiem, bijis noteikts jau pašā sākumā.

Rudes pamatskolas direktore Inguna Lībeka cer – ja pašiem neizdosies atrast, Lauku atbalsta dienests tomēr sniegs palīdzību.

“Tas ir tik ļoti sarežģīti! Ir jāiegulda milzīgi liels darbs,” sūkstās Pāvilostas vidusskolas direktore Aina Ansone. Paši internetā meklējuši zemnieku saimniecības, pie kā vērsties, un skolas darbiniekam, kam darba mazāk, uzdots tām visām piezvanīt.

Pāvilostas un Vērgales skolēniem augļus un dārzeņus piegādās pašvaldība, teikts Lauku atbalsta dienesta sniegtajā informācijā.

Tas, ka atbalstam var pieteikties arī ēdināšanas uzņēmumi un pašvaldības, kļuva zināms vasaras beigās. “Pašvaldības lieliski zina savus audzētājus un var ar viņiem runāt par piegādēm. Tā būs iespēja subsidēt vietējās zemnieku saimniecības. Lai nebūtu tā, ka skolai augļus un dārzeņus piegādā cita novada lauksaimnieks,” skaidro J. Krainis. Tas nozīmē, ka pašvaldībai, nevis skolai patiesībā vajadzētu meklēt produkcijas piegādātājus.

Programmā “Skolas auglis” paredzēts, ka no jaunā gada skolēni divus mēnešus ārpus pusdienām saņems ne mazāk kā 100 gramu porciju augļu un dārzeņu. Bērniem piedāvās integrētās saimniecībās audzētus ābolus, bumbierus, lielogu dzērvenes, kāpostus, kolrābjus, burkānus un kāļus. Tiem jābūt notīrītiem un safasētiem.

Programmai pieteikušās gandrīz 600 skolas, bet tikai 82 piegādātāji. J. Krainis ir neizpratnē, kādēļ no ražotāju puses atsaucība ir tik zema, ja reiz prasības tika izstrādātas kopā ar viņiem un nozaru asociācijām.