Daudzās skolās martā notikušas Projektu nedēļas, kas skolēniem un skolotājiem piedāvā iespēju zināšanas un prasmes apgūt ar neparastākām mācību metodēm. Turklāt pedagogi norāda, ka būtisks ir arī rezultāts, ko skolēni var novērtēt Projektu nedēļas nobeigumā. Piemēram, Grobiņas vidusskolā šogad galvenais temats bija “Zīmes”, bet Grobiņas ģimnāzijas skolēni pievērsās vides problēmām un spēlēja teātri.

Teātris angliski un vāciski

Grobiņas ģimnāzijas angļu valodas skolotāja Indra Kalniņa pastāstīja, ka vidusskolas klašu audzēkņi Projektu nedēļā turpinājuši aktivitātes, ko paredz pirms dažiem gadiem uzsāktais starptautiskais projekts, proti, iestudējuši pašu sacerētas izrādes svešvalodās. Grobiņnieki ar šo mācību metodi strādā jau sen un to piedāvājuši apgūt arī citu valstu skolēniem.

“Ideja ir tāda, ka skolēni paši sacer un vēlāk arī izrāda lugas svešvalodās, un mūsu noteikums bija katrā izrādē izmantot vismaz divas svešvalodas,” norādīja I.Kalniņa. Tad nu princis kādā izrādē runājis gan franciski, gan angliski, krieviski un itāliski. Izrāžu temats šoreiz bija pasakas, un tāpēc skolēni izvēlējušies visdažādākos tēlus, kamēr klašu audzinātāji daudz iesaistījušies, lai gādātu par tērpiem un dekorācijām.

“Skolotājiem iejaukties lugu tapšanas gaitā vairs praktiski nav nepieciešams, jo skolēniem viss sanāk pašiem,” skaidroja  pedagoģe. Viņa piebilst, ka paši skolēni, nu jau no studentu viedokļa, atzīst, ka teātris iemāca ne tikai pašu valodu, bet arī palīdz iemācīties sevi pasniegt publikai.

Iestudējumus vērtēja arī skolotāju žūrija. Grand Prix šogad par “Sniegbaltītes dzimšanas dienas” iestudējumu saņēma 11.a klase. Žūrijas atzinība tika arī 12.c klases izrādei, 12.a un 12.b klases iestudējumiem, trešo vietu izcīnīja 11.b klases otrā grupa un 10.a klases pirmā grupa. “Šogad teātra projekts mums beidzas, taču ideju par teātra spēlēšanu svešvalodās atmest vairs nemaz nevaram. Tie, kas sākuši spēlēt desmitajā klasē, vēlas to darīt arī visu turpmāko mācību laiku,” saka I.Kalniņa.

Maketi, plakāti un vides problēmas

Grobiņas ģimnāzijas pamatskolas klasēm Projektu nedēļā tika temati, kuros izpausties pētniekiem. Skolas direktora vietniece Alda Cinkus pastāstīja, ka katra klase izlozēja vienu no astoņiem tematiem, ko īstenot, veicot dažādus pētījumus, veidojot maketus, dodoties izbraukumos un citādi strādājot. Piemēram, septītās klases strādāja ar tematiem “Dzīvais man apkārt” un “Mana ietekme uz vidi”. 8.a klase pētīja transporta ietekmi uz vidi Grobiņā, noskaidrojot ne tikai situāciju šajā pilsētā, bet dodoties arī ekskursijā uz auto kapsētu Saldū. 8.b klase savukārt izgatavoja maketu par tūrisma objektiem Grobiņā, piedāvājot arī neklātienes ekskursiju pa pilsētu, bet 8.c klase apmeklēja atkritumu poligonu Grobiņas pagastā, veidojot interesantu kolāžu par tematu “Liekais mums apkārt”. Bet devītās klases audzēkņi veidoja Ekopilsētas maketu, stāstot par katra iespējām sargāt vidi, un veica apjomīgu pētījumu par siltumenerģijas ieguvi Grobiņā, analizējot videi draudzīgos un nedraudzīgos apkures veidus. 9.c klases pētījumu objekts bija dzeramais ūdens, kura kvalitāti skolēni centās noskaidrot ar dažādiem pētījumiem, ņemot ūdeni no savām dzīvesvietām pilsētā un apkārtējos pagastos. “Vistīrākais ūdens, kuram bija vismazāk nogulšņu, izrādījās Medzē,” stāsta A.Cinkus.

Viņa piebilst, ka lielisks Projektu nedēļas nobeigums bija Latvijas Dabas muzeja speciālistu izbraukuma nodarbības, piedāvājot bērniem darboties četrās darbnīcās. “Nodarbības bija modernas, izzinošas un aizraujošas, lektori priecājās par bērnu ieinteresētību, bet bērni izteica ļoti labas atsauksmes par garo, bet neparasti pavadīto mācību dienu,” piebilst A.Cinkus.

Par zīmēm uz ķermeņa un citur

“Zīmes uz ķermeņa”, “Brīvā laika zīmes”, “Apbalvojumu zīmes”, “Ceļa zīmes”, “Horoskopu zīmes”, “Žestu zīmes”, “Firmaszīmes”, “Naudas zīmes”, “Ceļazīmes nākotnei” un “Ciltskoku pētīšana” – tie ir tikai daži no tematiem, ko Projektu nedēļas laikā savos darbos apspēlēja Grobiņas vidusskolas audzēkņi. Skolas direktora vietnieces Viola Grībarte un Linda Bruce pastāstīja, ka ideja par zīmju tematiku Projektu nedēļai radusies skolotājai Dainai Freibergai, kas savu domu pamatojusi ar ideju, ka mūsu senčiem zīmes bijušas visapkārt – sargājot un dodot svētību. “Tās joprojām ir ap mums, tikai jautājums, vai spējam tās pazīt, uztvert un saprast,” sacījusi skolotāja.

Skolēni savos darbos centušies. “Viņi apguva pētnieciskā darba pamatprasmes, pilnveidoja prasmi atlasīt un apkopot sev nepieciešamo literatūru, mācījās analizēt, secināt, strādāt komandā un izklāstīt prezentācijā kopīgi paveikto darbu,” saka V.Grīnbarte. Viņa paskaidro, ka nācies cīnīties arī par to, lai skolēni saprastu, ka Projektu nedēļa nav brīva, bet gan domāta mācībām, tikai ar citām metodēm. Tiem, kas pievērsušies rūpīgam darbam, arī rezultāti bija un prezentācijās parādītais bija interesants ne tikai pašiem, bet arī citiem. Piemēram, 7.klases skolēni, gatavojot darbu par žestu valodu, viesojās nedzirdīgo biedrībā un iemācījās savu vārdu parādīt daktilā. “Kad nedzirdīgs cilvēks viņus saprata, saviļņoti bija gan tie, kas rādīja savu vārdu, gan tie, kas vēl nebija to iemācījušies,” saka L.Bruce.

Anda Pūce,
“Kurzemes Vārds”

Iestudējums “Sniegbaltītes dzimšanas diena” šogad ieguva galveno balvu.

Savas klases veidoto maketu prezentē Uldis Kalns un Valērija Kosinova.