Augstākais novērtējums visās kategorijās, izņemot skolēnu mācīšanās kvalitāti, – tāds ir speciālistu komisijas lēmums, akreditējot Grobiņas vidusskolas pamatizglītības programmu uz sešiem gadiem.

Vidējās izglītības programmu šajā mācību gadā nebija iespējams akreditēt, jo nav vidusskolas klašu.  

Kameras vairo sekmīgo skaitu

Skolas izglītības programmas akreditācija notiek reizi sešos gados. Grobiņas vidusskolai šī bija pirmā akreditācija pēc tam, kad izveidota ģimnāzija. Atšķiras arī ekspertu komisijas sastāvs – nav vairs izglītības iestāžu vadītāji, bet divi direktori un trīs Izglītības kvalitātes valsts dienesta speciālisti.

“Jaunais gads ieviesīs jaunas vēsmas arī šajā procesā. Tā kā akreditācija ir par maksu, mums piedāvāja to pārcelt uz nākamā gada budžetu, saprotot pašvaldību ekonomiskās problēmas. Taču Novada dome atrada līdzekļus, lai samaksātu,” stāsta Grobiņas vidusskolas direktore Laila Urbāne. Viņa piebilst, ka maksa par pakalpojumu ir samazināta vairāk nekā uz pusi. Iepriekš tā bijusi vairāk nekā tūkstoš latu.

Akreditācijas komisijas eksperti, vērtējot skolu, iepazinās ar dokumentāciju, vēroja stundas, veica pārrunas ar pašvaldību, Vecāku padomi, Skolēnu līdzpārvaldi, metodiskajām komisijām, kā arī tehniskajiem darbiniekiem, atbalsta personālu. Notika skolēnu, vecāku un skolotāju anketēšana.

Gala ziņojums atrodams Grobiņas vidusskolas mājaslapā internetā www.grobinavsk.lv. Par gandrīz visiem vērtēšanas kritērijiem saņemts augstākais vērtējums – “ļoti labi”, vien uz skolēnu mācīšanās kvalitāti attiecināms vērtējums “labi”. “Viņiem vēl ir kur augt,” teic L. Urbāne. Tomēr direktore uzsver, ka kopš 2006. gada, kad skolā uzstādītas novērošanas kameras, uzlabojusies gan stundu apmeklētība, gan samazinājies nesekmīgo audzēkņu skaits.

Kameras izvietotas pie skolas ieejas, kā arī gaiteņos visos trijos stāvos. Visu notiekošo datorā savā kabinetā redz direktore. “Nav jau tā, ka es visu laiku skatos, ko bērni dara. Paralēli strādāju ar otru datoru, bet, ja stundu laikā manu otrā datorā kustību, tas uzreiz pievērš uzmanību,” klāsta direktore. Tas ne tikai ļāvis samazināt bastotāju skaitu un līdz ar to uzlabot sekmību, bet arī disciplinējis audzēkņus. Ja kāds ko salauzis vai saplēsis, pats nākot izstāstīt, jo zina, ka vienalga jau atklās un tad būs vēl nepatīkamāk.

Kameras uzstādītas laikā, kad 7. – 9. klašu posmā mācījušies bērni ar uzvedības traucējumiem. Lai pārējiem būtu drošāk.  

Desmito klasi cer tomēr izveidot

Uzslavas skolotāji saņēmuši par papildu darbu gan ar nesekmīgajiem skolēniem, gan tiem, kas ir īpaši talantīgi. Bet skolas vadītāji – par vienotu komandas darbu. Tāpat atzinība izteikta par pašvaldības atbalstu. Arī L. Urbāne priecājas, ka gan kādreizējam Grobiņas Pilsētas domes priekšsēdētājam, gan tagadējam Novada domes vadītājam izglītība ir prioritāte. Augsti novērtēta iesaistīšanās dažādos projektos.

Taču norādīti arī pieci ieteikumi. “Citur to ir pat desmit un divdesmit,” apgalvo L. Urbāne.

Pirmais ieteikums bijis atsākt realizēt vidusskolas programmu. Kaut arī šogad vidusskolas klašu nav, nākamgad desmitos atkal drīkst uzņemt. “Tas ir konkurences jautājums,” neslēpj L. Urbāne.

Pagājušajā mācību gadā skolā vēl bija 11. un 12. klase, taču tarifikācijas izmaiņu dēļ pēc jaunā gada klases vajadzēja likvidēt un skolēni bija spiesti meklēt citas mācību iestādes. Savukārt 10. klasi šajā mācību gadā neizdevās nokomplektēt, jo bija maz devīto. Tam par iemeslu bija pirmais gads, kad sāka darboties ģimnāzija – lielākā daļa audzēkņu pārgāja mācīties uz turieni. Nākamajā gadā šis process vairs nav bijis tik izteikts.

“Akreditācijas komisija man prasīja, vai gribu iet ģimnāzijā. Es negribu, jo jūtos piederīga šai skolai. Jau no sešu gadu vecuma te mācos. Kā būs pēc devītās klases, nezinu. Mamma noteikti gribēs, lai eju ģimnāzijā. Tur jau mācās māsa un brālis,” stāsta Baiba Leimante, Skolēnu līdzpārvaldes prezidente.

L. Urbāne piebilst, ka būtu labi, ja ģimnāzijā būtu audzēkņu atlases kritēriji. Tad vidusskolas pedagogi varētu sist sev uz pleca un lepoties, ka spēj sagatavot nākamos ģimnāzistus. Arī Vecāku padomes locekle Jūlija Zūna tam piekrīt: “Mana meita pašreiz mācās sestajā klasē. Kad prasu, ko domā darīt viņas klasesbiedri nākamgad, viņa saka – lielākā daļa taisās iet uz ģimnāziju. Kāpēc? Kas tur labāks? Daudzi to dara tikai nosaukuma dēļ, nevis pārliecības pēc.”

Varbūt tagad, kad Medze, Bārta, Grobiņas pagasts, Gavieze ir vienā novadā ar Grobiņu, vairāk skolēnu no pagastiem nāks uz Grobiņas vidusskolu? L. Urbāne šaubās. Viņa novērojusi, ka daudzi lauku skolu audzēkņi arī Grobiņu uzskata par laukiem. Ja iet mācīties citur, tad – uz pilsētu, uz Liepāju. Vēl lielai daļai nākamajā mācību gadā noteikti būšot svarīgi pēc iespējas ātrāk apgūt profesiju un sākt strādāt pašiem. Šie skolēni izvēlēsies profesionālās izglītības iestādes, prognozē L. Urbāne.

Ieteikumus ņem un ņems vērā

Vēl ieteikts izveidot sociālā pedagoga štata vietu. Taču arī šis jautājums drīz vien atrisināsies. Grobiņas vidusskola ir to mācību iestāžu skaitā, kurās tiks īstenots pašvaldības izstrādātais projekts sociālās atstumtības mazināšanai. Patlaban skola cieši sadarbojas ar Sociālo dienestu. Sociālais pedagogs skolā atslogotu sociālos darbiniekus.

Komisija rosinājusi arī popularizēt skolas pozitīvo pieredzi novadā un valstī, vēl vairāk izmantot modernās tehnoloģijas un 5. – 9. klašu skolēniem paaugstināt mācību sasniegumus.

“Materiālais nodrošinājums skolā ir labs, taču vienmēr jau gribas vēl labāku. Bērni tiecas pēc jaunajām tehnoloģijām,” saka J. Zūna.

L. Urbāne paskaidro, ka arī Grobiņas vidusskola iesaistījusies dabaszinātņu kabinetu modernizācijas projektā. Līdz ar to šajā jomā sagaidāmi uzlabojumi. Projektu sāks īstenot janvārī.

Ko skolā vēl vajadzētu uzlabot pēc skolēnu un vecāku domām, centās noskaidrot “Kurzemes Vārds”. Vecāki priecājas par veiksmīgo sadarbību ar skolu. Viņu ieteikumi tiekot ņemti vērā un iespēju robežās īstenoti. Tieši vecāku ideja bijusi sakārtot transporta kustību pie “mazās skolas” Lauktehnikas rajonā, novietot rotaļu laukumu skolai sānā. Tāpat vecāku ieteikums bijis guļošie policisti Lielajā ielā un gaismas cilvēks pie gājēju pārejas pār Bārtas šoseju.

Skolēnu līdzpārvaldes prezidente Baiba arī apgalvo, ka viss, ko skolēni gribot, esot īstenots. “Sākumā tikai pirmajā stāvā bija soliņi gaiteņos. Tagad ir arī otrajā stāvā. Mūziku starpbrīžos gribējām dzirdēt gaiteņos. Arī tā ir. Gribējām “Venden” ūdeni, sākumskolā tas ir,” viņa uzskaita.

8. klases skolniece Monta Veita atceras, ka agrāk bija jāsēž uz palodzēm. Vēl viņai ļoti patīkot interaktīvās tāfeles un iespējas skatīties filmas ģeogrāfijas stundās. “Bet mājaslapā var apskatīties stundu izmaiņas un bildes no pasākumiem,” smaida Monta.

Skolēni ļoti lepojas ar iespēju sporta stundas aizvadīt jaunajā Sporta centrā. Lai līdz turienei nokļūtu, gan jāiet minūtes desmit. Tādēļ stundas tiek kārtotas blokos.

“Ejot uz sporta stundu, var izrunāt, kas pa dienu sadarīts, sarunāt, kā iesim mājās,” stāsta Baiba. “Bet, ja gadās nokavēt, skolotāja neko nesaka.” Monta savukārt priecājas par jauno aprīkojumu. Esot pat izdomāta spēle ar lielo gumijas vingrošanas bumbu.

“Mums ir paveicies ar skolotāju – viņa ir ne tikai teorētiķis, bet arī praktiķis. Visu pati var parādīt un darboties kopā ar skolēniem,” priecājas L. Urbāne. Sporta stundas vada Evija Karecka.  

Savas ēdnīcas lielajiem nav

Grobiņas vidusskolas sākumskolas klašu audzēkņi pusdienas ēd Sporta centra ēdnīcā. Vecāko klašu audzēkņi, kuri mācās ēkā pilsētas centrā, iztiek bez ēdnīcas. Vieni izmantojot turpat, pāri ielai, esošo ģimnāzijas ēdnīcu un kafejnīcu, citi skrienot uz tuvējiem veikaliem. Iecienītākais esot tas, kur pārdod smalkmaizītes, – “Ducis”. Savukārt dažās klasēs iegājusies tradīcija pusdienu starpbrīdī notiesāt līdzpaņemtās sviestmaizes. Lai bērni paspētu paēst, pusdienu starpbrīdis tagad ir pusstundu. “No veselīguma viedokļa, protams, labāk, ja skolā ir ēdnīca,” piekrīt L. Urbāne.

Pēc laika skolai būs jādod atskaite par to, vai akreditācijas komisijas ieteikumi tiek īstenoti. “Labus rezultātus sasniegt ir viegli. Tos noturēt – jau daudz grūtāk,” rezumē Grobiņas vidusskolas direktore un ir gatava jaunam darba cēlienam.

Grobiņas vidusskola
/ 2009./2010. mācību gadā mācās 410 skolēnu;
/ darbojas divās ēkās – sākumskolas klases atrodas M. Namiķa ielā 19, pārējās – Skolas ielā 4;
/ piedāvā četras izglītības programmas – pirmsskolas, pamatizglītības, pamatizglītības pirmā posma pedagoģiskās korekcijas un vispārizglītojošā virziena izglītības programmu.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Kopš pie Grobiņas vidusskolas ieejas izvietotas novērošanas kameras, krietni uzlabojusies arī stundu apmeklētība. Tas savukārt veicinājis sekmības rādītāju uzlabošanos.