Atsauksmes ir dažādas – par Agneses Lipingas gleznu izstādi “Pavasara acis” saka Zentas Mauriņas piemiņas istabu vadītāja Maija Rolava. Vairāki apmeklētāji teikuši, ka darbos jūtamas ļoti lielas skumjas.

Pirmoreiz A. Lipingas darbus M. Rolava redzējusi Jūrkalnē. Tie nav atstājuši vienaldzīgu, un muzeja vadītāja mākslinieci aicinājusi savu veikumu parādīt arī grobiņniekiem. No iepriekš redzētajiem darbiem Grobiņā gan apskatāmi tikai daži. “Šo izstādi veidoju speciāli Grobiņai, bet dažas gleznas ir no iepriekšējām izstādēm,” stāsta māksliniece. “Cenšos veidot jaunas gleznas, lai cilvēkiem katru reizi varētu parādīt ko jaunu.”

A. Lipinga ir dzimusi Igaunijā, bet runā arī latviski – vasaras pavadījusi Pāvilostā un tagad Kuldīgā iekārojusi darbnīcu. Viņa glezniecību studējusi Tartu, arī apmaiņas projektos Portugālē un Latvijas Mākslas akadēmijā.

M. Rolava stāsta, ka viens no darbiem, kad atvests, vēl neesot bijis nožuvis. “Man ir tāda tehnika, kas ilgi žūst – divas nedēļas, mēnesi. Lietoju biezu krāsu, gleznoju ar špakteļlāpstu,” skaidro māksliniece. “Kad dodu prom, pabrīdinu, ka var būt mitras. Un tad tai telpā var just eļļas smaržu.”

Izstādei dots nosaukums “Pavasara acis”, jo daudzas gleznas tapušas tieši pavasarī. Ar jaunām domām, jaunās noskaņās, meklējot svaiguma toņus. Tēma gan palikusi iepriekšējā – meitene un ziedi. Tēls gan šķietami līdzinās pašai darbu autorei. “To saka daudzi. Bet es gleznoju to, kas nāk galvā. Tā varētu būt es, bet nemēģinu to tā iztēlot,” viņa apgalvo. Par skumjām, ko gleznās saskata izstādes apmeklētāja, viņa piekrīt, tomēr arī tas neesot darīts apzināti. “Tā notiek. Es negribu, lai tā būtu,” māksliniece nosaka un piebilst – pēdējā laikā cilvēki sakot, ka darbi kļuvuši priecīgāki nekā iepriekš.

Mākslinieces gleznas bijušas apskatāmas arī Igaunijā, Portugālē, Brazīlijā un Dienvidāfrikā. Augustā A. Lipinga plāno izstādi Kuldīgas muzejā, bet tālākā nākotnē varētu tapt Pāvilostai veltīta izstāde. “Gribu gleznot Kurzemes krastu, Pāvilostu.”