Labības pļauja lauksaimniekiem šogad ir īpaši saspringta.
Ziemas rapsis tikpat kā jau ir nokults, visas pārējās kultūras no lauka
jāsteidz novākt tagad.

Rapša kulšana sākās pagājušajā nedēļā, novēroja “Kurzemes Vārds”.
Tā kā tas pārziemojis slikti, raža jau tikpat kā novākta, stāsta kooperatīva
“Durbes grauds” valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča. Viņš piebilst –
kam sējumi labi pārziemojuši, iekūlums ir tāds, kādam tam jābūt. Kur rapsis izsalis
un saimnieks nolēmis laukus nepārsēt, ir bēdīgāk.

Patlaban tiek kultas visas pārējās kultūras. “Jūlijā tika nokultas
auzas, kas parasti ir vienas no pēdējām. Tā kā labība bija izsalusi un platības
ir mazākas, ziemas kvieši iet uz beigām. Kuļ arī vasaras miežus, kviešus,
rudzus,” situāciju raksturo S. Bēča. Viņš gan noliedz, ka lauksaimniekiem
tik saspringts laiks būtu kas neparasts.

Iepriekš Nīcas pusē “Kurzemes Vārdam” sūrojās, ka sausuma dēļ
labība ir gatava, vēl nenobriedusi. “Durbes grauda” valdes
priekšsēdētājs apliecina, ka vēlajām šķirnēm šāda problēma pastāv. “Vēlās
šķirnes ir nokaltušas sausuma dēļ. Tām ir zināmas kvalitātes problēmas.”

Laika apstākļu dēļ labību no lauka novāc sausu un tā nav jākaltē, tomēr
zināms mitrums graudiem ir vajadzīgs. Patlaban tas ir par mazu. Noteiktais
daudzums ir 14 procentu, bet pārdošanai paredzētajām kravām ir 12 procentu.
“Divi procenti ir zudumi. Labi, nav par kaltēšanu jāmaksā, bet svars ir
mazāks un līdz ar to arī ienākumi,” skaidro S. Bēča. Tādēļ nelielais
pērkona lietus labības audzētājiem šoreiz nāk pat par labu.

Turklāt labības cenas nav tik augstas kā iepriekšējos gados. Tās ir atkarīgas no
situācijas biržā un pieprasījuma tirgū. Ziemāji izsala tikai Latvijas reģionā un Lietuvas ziemeļu daļā, zina teikt
S. Bēča. Pasaulē labības ražas šogad ir labas.

Portālā “Graudi.info” vēstīts, ka ziemas kviešu raža Ukrainā, kas
ir viena no lielākajām labības audzētājvalstīm, sasniegs visaugstāko rādītāju
valsts vēsturē. Labi ražas rādītāji būšot arī citām ziemas un vasaras kultūrām.
Zemi tie būšot vien Hersonas un Zaporožjes apgabalos, kur sējumi cietuši no
sausuma.

Tādēļ S. Bēča apšauba, ka uz ziemāju sēklas
rēķina Latvijā kāds varēs labi nopelnīt, uzliekot neadekvāti augstu cenu.
“Sēkla būs. Varbūt vienīgi nebūs tāda sortimenta.”

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 7. augusta numurā.

#kvards-20140807-07#