Aprīlis jau stāv durvīs. “Šogad nebūs tā kā pērn, kad ar sējmašīnu visu mēnesi varēja braukāt pa lauku kā pa gludu galdu. Zeme tagad ir ļoti piemirkusi, bet pavasaris aizkavējies. Lai pagūtu iesēt labākajos termiņos, atceroties, ka katra nokavētā diena nes zaudējumus rudenī, nāksies pasteigties. Tad arī zemnieku saimniecībās sāksies dažādas problēmas,” pareģo Vērgales pagasta zemnieku saimniecības “Gausēni” īpašnieks Jānis Cielava.

Slodze būs liela

Viņš uzsver, ka visu izšķirs trīs faktori: apgūtās tehnoloģijas, tehnikas, kā arī pašu sējēju sagatavotības līmenis. Nedrīkst aizmirst, ka šopavasar būs jāpagūst ar vasarājiem apsēt arī tās platības, ko rudenī neizdevās atvēlēt ziemājiem. Tāpēc slodze būs liela. Rajonā esot vairākas tādas saimniecības, kur jāapsēj no astoņsimt līdz tūkstoš hektāru.

Arī tad, ja platības pārsniedz simts hektārus, vienam cilvēkam sēžot pie traktora stūres, dažās dienās apsēt neesot pa spēkam. Tāpēc tie, kas prot rēķināt, padomājuši arī par palīgiem. “Gausēnu” saimnieks pieļauj, ka vienā otrā vietā darbi noritēšot pat maiņās, ņemot talkā nakts stundas. Par to, kā tehnika sagatavojama un liekama lietā sējas dienās, sēklaudzētājs detalizēti pastāsta kolēģiem ne tikai tajās reizēs, kad tie ierodas apskatīt viņa saimniecību, bet nereti dodas arī uz pagastiem. Savā pieredzē viņš jau dāsni dalījies ar dunicniekiem, gaviezniekiem un vēl citu pagastu ļaudīm, uzsverot, ka, ar lauksaimniecību nodarbojoties, mūsdienās nav iespējams iztikt bez rēķināšanas, jo, pirms kaut ko uzsākt, esot jātiek skaidrībā, ko tas saimniecībai ienesīs.

Traktorā kopš bērnības

Gluži kā saklausījuši J.Cielavas teikto, aizvadītās nedēļas nogalē Vērgales pagasta zemkopji pulcējās pie kooperatīvās sabiedrības “Vērgale 1” darbnīcām, kur notika traktortehnikas un piekabju apskate. Pagasta lauku attīstības speciāliste Rudīte Bērziņa pastāstīja, ka šoreiz paši rosīgākie esot bijuši kooperatīvās sabiedrības ļaudis, kas, darbnīcu vadītāja Normunda Ozola vadīti, savlaicīgi pabeiguši tehnikas remontdarbus. Kaut gan “Vērgales 1” īpašumā ir arī kāds mūsdienīgs vilcējs, galvenokārt tomēr tiekot ekspluatēta vecāka tehnika. Taču Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras reģionālās daļas vadītājs Jānis Siliņš uzslavējis vērgalniekus par to, ka viņi saglabājuši un joprojām uztur labā kārtībā kopsaimniecības mehāniskās darbnīcas. Citās rajona vietās tās diemžēl atrodas diezgan nožēlojamā stāvoklī, un zemniekiem grūti atrast vietu, kur sakopt savu tehniku, tādēļ nereti jāstrādā zem klajas debess.

Traktortehnikas apskates dienā vairāki vietējo zemnieku dēli izmantoja iespēju, lai nokārtotu eksāmenu traktora vadīšanā. Lauku attīstības speciāliste teica, ka pērn ar vietējās avīzītes starpniecību viņa aicinājusi apkārtnes jauniešus tā rīkoties. Toreiz eksāmenu traktortehnikas vadīšanā nokārtojuši vairāk nekā desmit jaunie vērgalnieki, bet šopavasar to izdarīja Edgars Sils, Edmunds Barkus un Raivis Gēgersons. Tagad tuvākajās nedēļās jauniešiem vēl Liepājā jānokārto pārbaudījums teorijā, un vadītāja tiesības būs kabatā. Tas nozīmē, ka viņi varēs iesaistīties pavasara sējas darbos un sniegt vecākiem būtisku atbalstu. “Šie puiši, var teikt, traktoros sēž kopš bērnu dienām,” jaunos censoņus paslavēja R.Bērziņa.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”

Jānis Cielava izrāda kolēģiem savu sējas un labības novākšanas tehniku.