Līdz Jāņiem paredzēts pabeigt Kuldīgas–Aizputes–Līču šosejas asfalta seguma atjaunošanu piecu kilometru posmā.

Tas arī ir vienīgais apjomīgais darbs, kas šovasar plānots uz valsts autoceļiem Liepājas rajonā, atzīst valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāve Baiba Kampmane.

Jātērē ar apdomu

Aizputes šosejas brauktuve tiek atjaunota piecus kilometrus garā posmā no Liepājas–Rīgas šosejas pagrieziena uz Aizputi. Darbus veic SIA “Aizputes ceļinieks”. Seguma atjaunošanai atvēlēti nepilni 300 tūkstoši latu. “Tagad strādnieki liek virsējo kārtu, vēl jāsakārto nomales, tā ka uz Jāņiem darbs varētu būt padarīts,” prognozē “LVC” Kurzemes reģiona Liepājas rajona nodaļas vadītāja B. Kampmane. Pavisam Latvijā uz valsts autoceļiem būvdarbi notiek 46 objektos, informē “LVC”.

Kuldīgas–Aizputes–Līču šosejas posma sakārtošana šovasar arī esot vienīgā plānotā ceļa atjaunošana Liepājas rajonā. Bijusi izsludināta izsole arī, piemēram, par Ezeres–Embūtes–Grobiņas ceļa grants seguma sakārtošanu, bet tā apturēta. “Finansējums mums ir palicis iepriekšējā gada līmenī, lai gan bija paredzēts vairāk. Jau gada sākumā to samazināja par desmit procentiem,” informē B. Kampmane.

Tagad līdzekļi atlikuši tikai ikdienas ceļu uzturēšanas darbiem un asfaltēto segumu bedrīšu lāpīšanai. Ceļa nomaļu sakārtošana un krūmu izzāģēšana būšot atkarīga no atlikušā finansējuma apjoma. “Vēl jau arī ziema priekšā,” piebilst B. Kampmane, norādot, ka līdzekļi jāizlieto ar apdomu.

Uzņēmums informē, ka līdz maija beigām bedrīšu remonts pabeigts lielākajā daļā valsts galvenās nozīmes autoceļu. Darbi aktīvi tiekot turpināti uz reģionālajiem un vietējas nozīmes autoceļiem. Reģionālo autoceļu remontu plānots pabeigt līdz 15. jūnijam, vietējo – līdz 1. jūlijam. Grozījumi likumā “Par autoceļiem” nosaka – 1. un 2. šķiras ceļi pēc 1. jūlija tiks dēvēti par reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kuru labošanai līdzekļus piešķirs reģions. Kurzemes reģionā ietilpst septiņi rajoni. “Un visur ceļi ir vienādi sabrukuši,” teic B. Kampmane.

Vēl “LVC” ziņo, ka uz grants ceļiem turpinās seguma profilēšana un planēšana, tiek sakārtotas nomales un veikti citi ikdienas uzturēšanas darbi.

Ceļi nekad nav bijusi prioritāte

“Kurzemes Vārdam” daudzi autovadītāji gan norādījuši – labāk būtu salabojuši kaut simt metru, bet kārtīgi, nevis katru gadu lāpījuši ciet vienas un tās pašas bedres. Arī “LVC” vadītāji atzīst, ka atsevišķu brauktuves defektu labošana ir tikai neatliekams pasākums ceļu braucamības nodrošināšanai, kas būtiski neuzlabo to tehnisko stāvokli. Transporta slodzes, mitruma un temperatūru svārstību rezultātā rodas arvien jauni ceļu defekti.

B. Kampmane uzsver, ka līdzekļu ceļu atjaunošanai Latvijā vienmēr bijis par maz. Brauktuvju sakārtošana nekad neesot bijusi valsts prioritāte. Ja kādai jomai nepieciešams vairāk līdzekļu, tieši ceļi līdz šim bijusi tā sfēra, kam vienmēr, pēc valsts vadītāju domām, finansējumu var samazināt. “Tādi ceļi, kādi mums ir tagad, ir gadu desmitiem realizētas politikas rezultāts,” B. Kampmane uzskata.

Lai brauktuves uzturētu labā stāvoklī, ik gadu vajadzētu atjaunot 10 procentus valsts ceļu. Liepājas rajonā tas nozīmējot 30–40 kilometru. “Bet mums maksimums ir bijis desmit,” nosaka “LVC” Liepājas rajona nodaļas vadītāja. Dati uzņēmuma mājaslapā rāda, ka Liepājas rajons Kurzemes reģionā ir viens no tiem, kur visvairāk brauktuvju ir avārijas stāvoklī.

Ilze Šķietniece,
“Kurzemes Vārds”

Viens no bedrēm bagātākajiem ceļiem Liepājas rajonā ir Grobiņas–Ventspils šoseja. Arī šogad tur iztika tikai ar bojāto vietu aizlāpīšanu.