Latvijā attīstās otrreizējās pārstrādes tehnoloģijas, kas ļautu samazināt atkritumu kalnu augšanu un līdz ar to arī globālo sasilšanu. Par to pagājušajā nedēļā varēja pārliecināties uzņēmuma “Liepājas RAS” rīkotajā seminārā poligonā “Ķīvītes” Grobiņas pagastā.

Taču problēma, ar kuru patlaban saskaras tie, kas vēlētos pārstrādi attīstīt, ir neskaidrā atbildības nodalīšana atkritumu šķirošanas jomā.

Taču, lai varētu īstenot atkritumus pārstrādi, ir nepieciešams pietiekamā daudzumā nodrošināt izejvielas – tās jāatšķiro no kopējā gružu apjoma, pirms tas nonāk lielajā poligona kalnā. Un tas arī patlaban ir galvenais kavēklis, lai daudzsološās tehnoloģijas pilnvērtīgi ieviestu dzīvē, saka SIA “Liepājas RAS” valdes loceklis Normunds Niedols. Jo nav īsti skaidrs, kas un kā valstī kopumā būs atbildīgs par to.

Likums noteic, ka līdz 2014. gada beigām pašvaldībām ir jānodrošina dalītās atkritumu vākšanas un šķirošanas infrastruktūras izveide savās teritorijās. Taču pašvaldības nav gatavas to darīt, jo nevēlas līdzekļus šim nolūkam ņemt no jau tā saspīlētā pašvaldības budžeta, zina teikt N. Niedols. Savukārt no ES fondiem un citiem avotiem, kuros šādiem nolūkiem nauda būtu atrodama, pašvaldības to paņemt nevar, jo likumdošana, kas no Eiropas nākušo finansējuma plūsmu regulē, to liedz, “Liepājas RAS” vadītājs norāda uz pretrunām.

“Lietuvā kaut kā ir panākts, ka to var izdarīt,” N. Niedols piebilst, ka, iespējams, šis ir viens no gadījumiem, kad Latvijas ierēdņi pārcentušies, traktējot kādas ES prasības.

Andra Gertsona foto

Pirmais darbs, kas “Ķīvīšu” infrastruktūras uzlabošanā patlaban tiek veikts, ir virsūdens grāvju sistēmas sakārtošana. Ekskavatora ierūcināšana pagājušonedēļ bija darbu atklāšanas zīme. Viss izdarāms divu gadu laikā.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. oktobra numurā.
 #kvards-20111017-06#