Pēc tam, kad pagājušajā nedēļā Nīcas Pagasta padomē tikās pagasta vides aizsardzības aktīvisti un pašvaldības darbinieki, iekustējušies vairāki ar tīrības uzturēšanu saistīti jautājumi. Neskatoties uz nebūt ne vieglajām attiecībām, kādas acīmredzami valda starp Pagasta padomes priekšsēdētāju un dabas sargiem Igoru Jeršovu un Džeku Lu, vismaz redakcijas klātbūtnē priekšsēdētājs vīriem sacīja paldies par izrādīto iniciatīvu.

Meklē naudu talkām pludmalē

Vēl pirms šīs tikšanās Nīcas pašvaldība Latvijas Vides aizsardzības fondam nosūtījusi projekta “Jūras piekrastes sakopšanas talkas Nīcas pagastā” pieteikumu, informēja pašvaldības projektu koordinatore Liene Otaņķe. Tas paredz šogad piekrastē sarīkot divas talkas. Ja izdosies iegūt paredzēto finansējumu, tas tiks izmantots ne vien transporta un citu tehnisku lietu nodrošināšanai, bet arī balvu fondam, lai bērniem būtu lielāka motivācija strādāt, piebilda L.Otaņķe. Pērn pavasara pludmales talkas laikā darbi notikuši četrās vietās, šogad plānots, ka tādas vietas būs piecas – Grīnvalti, Pērkone, Bernāti, Jūrmalciems, kā arī pats Jūrmalciema dienvidu gals, kur tūristi parasti nemēdz uzturēties. Nīcas pagasta teritorijā ietilpst 24 kilometri pludmales.

Vides aizsardzības kluba Nīcas nodaļas vadītājs Igors Jeršovs gan iebilda, ka, lai pietiekami labi varētu rūpēties par jūras krastu, ar divām talkām gadā nepietiek, būtu nepieciešama sistemātiska tā kopšana. “Nevajadzētu visu balstīt tikai uz talkām, tām drīzāk ir tikai audzinošs efekts,” piebilda I.Jeršovs.

Taču, piemēram, smilšu sijājamo mašīnu, kādu savulaik pludmales tīrīšanai iegādājās Liepājas pašvaldība, nav iespējams iegādāties arī tādēļ, ka saskaņā ar pašreiz spēkā esošo likumdošanu pašvaldība nedrīkst savus līdzekļus ieguldīt īpašumā, kas tai nepieder, pretī sacīja Nīcas Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis. Pēc Civillikuma Latvijas piekrastes smilšu josla būtu valsts īpašumā, bet tā nav nostiprināta zemesgrāmatā. Tiesa, šīs nedēļas sākumā ziņu aģentūras izplatīja informāciju, ka Baltijas jūras piekrastes joslu, neveicot zemes kadastrālo uzmērīšanu, paredzēts ierakstīt zemesgrāmatā uz valsts vārda dažādu ministriju personā, kā arī uz pašvaldību vārda. To paredz Tieslietu ministrijas izstrādātā un Ministru kabineta komitejā akceptētā koncepcija.

Vides aizsardzības aktīvists, Nīcas pagasta iedzīvotājs Džeks Lu uzsver, ka gruži, ar kuriem piesārņota pludmale, nāk no kravas kuģiem, kas kursē Baltijas jūrā, tādēļ vajadzētu būt iespējai to savākšanai piesaistīt kādus līdzekļus no Eiropas Savienības. Taču ne viņam, ne I.Jeršovam, ne pašvaldībai nav zināms, vai reāli šāda iespēja pastāv.

Gaida atbildi no ceļu apsaimniekotāja

Tikmēr Nīcas Pagasta padome jau sadarbojas ar tūrisma uzņēmējiem, kas strādā jūras tuvumā. Pēc pašvaldības tikšanās ar Pērkones viesu namu “Vērbeļnieki” un “Jūrnieku ligzda” saimniekiem notikusi vienošanās, ka viņi aprūpē izeju uz jūru, izliek atkritumu konteinerus, bet pašvaldība tos izved, turklāt nograntē ceļu uz pludmali cauri “Vērbeļnieku” īpašumam, pastāstīja A.Petermanis.

Tiekoties ar pašvaldības pārstāvjiem, D.Lu un I.Jeršovs arī pauda sašutumu par skatu uz “Veckrūmu” mājām – tās atrodas pašā Bernātu zemesraga galā, vietā, kur jūra katru gadu aizvien vairāk pārņem krastu. Mājas no ieskalošanas jūrā pagaidām paglābj tikai no būvgružiem veidots aizsargvalnis. Neskatoties uz vides aizsardzības aktīvistu iebildēm, pašvaldības pārstāvji ir pārliecināti, ka šis valnis no pludmales aizvākts netiks, un Pagasta padomes rīcībā nav līdzekļu, lai tā vietā uzstādītu piemēram, vizuāli izskatīgu gabionu, kādus kāpu aizsardzībai dažviet izmanto Pāvilostā.

Liepājas Reģionālajā vides pārvaldē uzzinājām, ka tā neuzskata, ka valnis apdraudētu vidi. “Tie drīzāk nebūtu dēvējami par būvgružiem, bet gan par izlietotiem būvmateriāliem,” sacīja Reģionālās vides pārvaldes Dabas aizsardzības nodaļas vadītāja Ingrīda Klane. “Katrā ziņā bīstami tie nav.”

Dodoties uz tikšanos ar pašvaldības pārstāvjiem, D.Lu un I.Jeršovs bija paņēmuši līdzi fotogrāfijas, kurās fiksējuši nesakoptākās vietas pagastā. Arī bojāto Liepājas – Lietuvas robežas šosejas segumu un piedrazotās ceļmalas Nīcas pagasta teritorijā. Reaģējot uz to, Pagasta padomes priekšsēdētājs nosūtījis vēstuli VAS “Latvijas Valsts ceļi”  Liepājas nodaļai, lūdzot informēt, vai un kad plānots bojāto segumu salabot, un vai “Latvijas Valsts ceļi” var uzņemties ceļmalu sakopšanu un atkritumu urnu izvietošanu autobusu pieturās. Pašlaik Pagasta padome vēl gaida ceļu apsaimniekotāja atbildi.

Jau rakstījām, ka kopīgi ar valsts ceļu apsaimniekotājiem pašvaldība uzņēmusies sakārtot arī piedrazotās atpūtas vietas šosejas malā, bet pašvaldības policists biežāk dosies reidos.

Bet par Bernātu Dabas parka, tāpat kā citu līdzīgu objektu apsaimniekošanas problēmām visā valstī nedēļas sākumā runāja Kurzemes plānošanas reģiona pašvaldības un Vides ministrijas pārstāvji.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”

Džeks Lu (priekšplānā) rāda pašvaldības pārstāvjiem paša uzņemtos attēlus par pagasta nesakoptajām vietām. No kreisās: Pagasta padomes priekšsēdētājs Agris Petermanis, projektu koordinatore Liene Otaņķe un pašvaldības policists Raivis Tapiņš.