liepajniekiem.lv
To secināja arī Pāvilostā notikušās konferences par VES ietekmi uz Kurzemes piekrasti dalībnieki.
Stindzinoši godīga atbilde
Konferences rīkotāji pretvejs.lv un Pāvilostas kultūrvēsturiskais vides centrs norāda, ka pilsēta izveidojusies par tūristu iecienītu galamērķi, tieši pateicoties neskartajai dabas un pilsētvides ainavai.
Tomēr Pāvilostas tiešā tuvumā aktīvā fāzē noris trīs lieljaudas piekrastes vēja elektrostaciju ietekmes uz vidi novērtējumi un atkrastes vēja parka projekta teritorijas izpēte.
Voldemārs Dūdums pirms gadiem četriem Sārnatē atjaunoja vecu māju un tūrismu uzsāka kā hobiju, piedāvājot apmešanos vietnē Airbnb.
“Apmēram trīsdesmit procentu viesu ir ārzemnieki, to skaits aizvien pieaug, – vācieši, franči, poļi,” viņš pastāsta.
Kopš zināms par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja parka “Elwind” iecerēm jūrā, V. Dūdums aprunājas ar ciemiņiem par šo tēmu.
“Protams, viņi ir politkorekti, bet saka: “Klau, priekš kam to vajag? Arī jums to vajag?” Jo viņi mēro visu šo gabalu, brauc uz tādu nezināmu Sārnati jūras krastā, lai gūtu nesabojāto dabu, ainavu.
Tāpēc viņiem liekas – varbūt jūs varat nolikt ģeneratorus kaut kur citur,”
saka uzņēmējs.
Viņš vēl pirms pāris gadiem strīdējies ar jūrkalnieku Māri Dadzi, jo uzskatīja, ka VES vajag likt jūrā, tālu prom aiz horizonta.
“Lai tie tur griežas, nevienam netraucē. Ideālākas vietas nav. Domas mainīja tas, ka “Elwind” pārstāvji atbrauca un pateica, ka turbīnas varēs redzēt pirksta platumā pie horizonta. Beigās izrādījās, ka 350 metru augstas turbīnas būs 15–20 kilometrus no krasta, tā ir absolūti pilna redzamība.
Redz, lietuvieši esot aizgājuši mums priekšā, viņi jau taisa vēja parku jūrā… Nezin kāpēc viņi taisa 40 kilometrus no krasta. Esam jautājuši, kāpēc šeit nevar tālāk taisīt.
Atbilde ir stindzinoši godīga – tāpēc, ka tad investoriem nebūs interesanti!”
pauž V. Dūdums.
Saraiķu tūrisma uzņēmēja Zane Gusta uzskata, ka enerģētiskā neatkarība ir nepieciešama, taču visam jānotiek sabalansēti.
“Jāskatās visas trīs ilgtspējas dimensijas – ekonomika, vide un sociālā ilgtspēja.
Jāvērtē, kādu ietekmi vēja parki atstās uz ekonomisko izaugsmi tūrisma kontekstā un vidi,”
viņa uzsver.
Kilometra attālumā no viņas uzņēmuma ir septiņas VES, un tās it nemaz netraucē.
“Ja tas būtu ļoti liels vēja parks, izbūvēts jūrā vai starp viesu namu un jūru, domāju, mēs zaudētu ļoti daudz tūristu, jo viņi brauc baudīt ļaužu nepiepildīto pludmali un saulrietu,” saka Z. Gusta.
Lielā novadā vietas var atrast
Konferencē analizēti dažādi VES negatīvie aspekti – neatgriezeniska ietekme uz ainavu, kaitējums cilvēku veselībai un dzīvajai dabai.
Ornitologs Jānis Priednieks uzsvēra, ka rotoru aplidošana liek migrējošiem putniem lidot garāku ceļu un mainīt maršrutus, tie zaudē ierastās atpūtas vietas.
Tā kā viena plānotā vēja parka izvērtēšanā netiek ņemtas vērā citas ieceres turpat tuvumā, liela problēma ir to kumulatīvās ietekmes izvērtēšana.
“Visvairāk apdraudētie ir dienas un nakts plēsīgie putni, stārķveidīgie un vistveidīgie putni, ar ūdeņiem un mitrājiem saistītas sugas,
tāpēc tās ir īpaši riskantas vietas, ja tuvumā būvē vēja parku,” atklāja ornitologs.
Nenotiek jau esošo vēja parku darbības monitorings un izvērtēšana, norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.
Monitorings tiek paredzēts gan būvniecības, gan ekspluatācijas laikā.
“Ja monitorings uzrādīs, ka vēja parka ekspluatācijas laikā rodas zaudējumi vairāk, nekā paredzēts, tad ir jāizstrādā un jāievieš zaudējumu mazināšanas plāns,” viņa teica.
Tomēr neesot mehānisma, kā piespiest uzņēmēju to izdarīt, un likumdošanā tas ir jāsakārto.
Vācijā veikts pētījums pierāda, ka infraskaņa, ko rada VES, izmaina neirālo aktivitāti un bojā mijiedarbību starp dažādām smadzeņu struktūrām, stāstīja ārste Alda Holsta.
Arī citi pētījumi apliecina, ka zemās frekvences atstāj negatīvu iespaidu uz cilvēka veselību, radot pastāvīgu aizkaitināmību, nogurumu, miega traucējumus.
“Pašvaldība nav tā, kas uzrunā attīstītājus, lai viņi nāk un būvē vēja parkus. Tās ir uzņēmēju intereses.
Mūsu uzdevums ir sadzirdēt, ko sabiedrība saka, un atrast optimālās vietas,”
uz jautājumu, kāda ir Dienvidkurzemes novada domes nostāja, atbild priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Raivis Kalējs.
“Tad, kad tiks sasniegta Latvijas energoneatkarība, par ko plaši runā, lai nebūtu tā, ka esam uzbūvējuši [vēja parku] vietā, kura bija mazāk atbilstoša nekā tā, kas palikusi tukša.”
Pašlaik top Dienvidkurzemes novada teritorijas plānojums. Vēja un saules enerģijas iegūšana ir viena no tēmām, kas kļuvušas aktuālas. Tiek pētītas ainavas un kultūrvēsturiskais mantojums.
“Izkristalizēsies vietas, kur mēs tiešām negribam, lai būtu vēja parki,”
viņš stāsta.
Būvēt vēja parku Sakas pagastā pašreizējais teritorijas plānojums neaizliedz. Potenciālās vēja enerģijas ieguves zonas attīstības stratēģijā ir iezīmētas, bet šobrīd attiecīgās zonas tur nav.
“Vai attīstītājs vēlēsies, lai zona tiktu iekļauta kā vēja enerģijas ieguves vieta, to mēs redzēsim plāna izstrādes gaitā. Mums ir lielākais novads Latvijā. Mēs varam atrast vietas, kur var būvēt vēja parkus,” norāda R. Kalējs.
“Sabiedrības attieksmi varam redzēt publiskajās apspriešanās.
Ir bijušas sanāksmes, kurās ierodas seši vai 13 cilvēki. Un ir bijusi sanāksme Pāvilostā, kurp atnāk pilns kultūras nams un visi ir pret. Dome ir apstiprinājusi divus lokālplānojumus Vērgales pagastā un Priekules pagastā, jo tur nebija iedzīvotāju pretestības.”
Viedokļi
VARAM ministre Inga Bērziņa: “Normāli būtu, ja, izstrādājot ietekmes uz vidi novērtējumu vienam vēja parkam, tiktu vērtēts, ka tuvumā ir plānoti citi parki. Jebkurā gadījumā ir jāizvērtē ietekme uz dabu, un tas tiek arī darīts.”
Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis: “Šobrīd visiem ir redzams saules paneļu parku efekts – vasarās cena mēdz aiziet mīnusā. Ja ir negatīvas cenas, ko mums darīt? Nelaidīs taču vējā enerģiju!
Ļoti daudzi uzstāda baterijas, uzkrājošās jaudas, tiek runāts par ūdeņradi, kas arī ir uzkrājošā baterija.
Enerģētikā vienmēr būs vēlme iet pēc lētākā.
Eiropā tiek mainīti spēles noteikumi fosilajiem resursiem, kas līdz ar to padara citus lētākus un konkurētspējīgākus. Visdrošākais un stabilākais ir daudzveidīgāku resursu mikslis.”
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama: “Atjaunīgās enerģijas ražošana Latvijai ir galvenais ceļš, kas ir darāms. Saule, vējš, ūdens, biomasa – tas mums ir, un tas mums ir jāapgūst.
Ne mazāk svarīgs faktors ir vides aizsardzība. Enerģētikas politikā tā ir vienādā svarā. Nevaram upurēt dabas vērtības, vides aizsardzību, iedzīvotājiem vajadzīgās kvalitātes tikai tāpēc, ka mums ir vajadzīga atjaunīgā enerģija.”
Latvijas vēja enerģijas asociācijas padomes priekšsēdētājs Gatis Galviņš: “Mūsu uzdevums nav darīt jums pāri, nogalināt putnus un tā tālāk. Mēs esam tādi paši ietekmes uz vidi ziņojuma lietotāji kā jūs.
Ja jūs pamanāt kļūdas, neviens no attīstītājiem nav pateicis “nē”, mēs esam gatavi mainīt, pielāgot. Pirmām kārtām ir jāizmanto vietējie energoresursi, jo tie nekur nav jāved, tie rodas tepat.”
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.
