Cilvēku neuzmanība, rūpīgi neiepazīstoties ar līgumiem, ko paraksta, kā arī saskarsmes problēmas varētu būt vainojamas situācijā, kāda izveidojusies Aizputes pagasta “Smiltnieku” mājās. Tur izvērsies strīds starp mājas bijušo īpašnieku un esošo saimnieku, kurš vēlas ēku remontēt. Taču, iespējams, konflikts atrisināsies abām pusēm labvēlīgi, cer un prognozē Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis.

Uzskata, ka terorizē

93 gadus vecais Aizputes Pagasta iedzīvotājs Jānis Kristapsons ir uzrakstījis emocionālu vēstuli gan redakcijai, gan vietējai pašvaldībai, kurā lūdz palīdzību strīdā ar jauno mājas īpašnieku. Viņš Aizputes pagastā dzīvo jau 70 gadu, sākotnēji mitinājies “Dambeniekos”, 1954.gadā līdzās uzbūvējis jaunu māju – “Smiltniekus”, kas tagad ir kļuvusi par strīda objektu.

“2007.gadā māju pārdevu. Pirkšanas – pārdošanas līgumā minētas manas tiesības, ka man līdz mūža beigām lietošanā paliek dzīvojamā māja, garāža un siltumnīca. Tāpat, ka dzīvojamās mājas remontdarbus drīkst veikt, tikai saskaņojot ar mājas pārdevēju, tas ir, mani,” klāsta J.Kristapsons. Taču jaunās īpašnieces pilnvarotā persona Laimonis Zariņš jau sācis apsaimniekot māju, ierīkojis dziļurbuma aku un ūdens rezervuāru, kas paredzēts centrālajai apkurei, kā arī vēloties pārbūvēt vrtuves sienas un jumta konstrukciju.

“Bet tāda pārbūve līgumā nav paredzēta. Tur rakstīts par iespējamiem remontdarbiem, ja tos saskaņos ar mājas pārdevēju,”  šokēts ir J.Kristapsons. Viņš uzskata, ka L.Zariņš ar šādām metodēm cenšoties panākt, lai vecais vīrs tur vairs nedzīvotu. “Man ir 93 gadi un esmu bezizejas stāvoklī,” palīdzību lūdz sirmgalvis.

Abas puses sola izrunāties

Lai arī šis konflikts izskatās pēc civiltiesiska strīda un pašvaldības spēkos nav to atrisināt, Aizputes Pagasta padomes priekšsēdētājs A.Šilis tomēr reaģējis uz šo lūgumu un aizbraucis aprunāties ar abām iesaistītajām pusēm. “Zariņš man apliecināja, ka Kristapsons varēs dzīvot mājā līdz mūža galam un viņam neesot nekādu ļaunu nodomu dabūt Kristapsonu laukā no turienes. Un tomēr viņam ir plāni māju saremontēt, jo tā tiešām brūk kopā. Un, ja neko nedarīs, iespējams, jau tuvākajā nākotnē tur vairs vispār nebūs ko remontēt,” secina A.Šilis.

Arī viņš norāda, ka situācija savā ziņā ir paradoksāla, jo cilvēkiem īpašums pieder, bet remontēt to nedrīkst. Taču arī Zariņu ģimenei vajadzēja iedziļināties līguma niansēs un redzēt, kādi apgrūtinājumi īpašumam uzlikti. Turklāt saprotami arī vecā vīra pārdzīvojumi, kad tiek mainīta vide tur, kur viņš pavadījis visu mūžu.

Tomēr tikšanās beigusies cerīgi. “Abi man apsolīja, ka bez strīdiem piesēdīsies pie galda, Zariņš izskaidros visas cetlniecības tehniskās nianses, un, iespējams, ja Kristapsonam visu kārtīgi izskaidros, viņš arī piekritīs,” piebilst A.Šilis.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”