Otrdiena, 9. augusts Madara, Genoveva
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Struktūrfondu un standartu sasniegšanas nauda materializējas, jaudas summējot

Struktūrfondu un standartu sasniegšanas nauda materializējas, jaudas summējot
25.10.2006 14:12

0

Atslēgvārdi

Durbes novadā, SIA “Ezermaļi”, nobeigumam tuvojas moderna piena ražošanas bloka ierīkošanas darbi. Direktors Māris Petrēvics teica, ka tas ir tikai pirmais solis, jo nākamā gada laikā turpat blakus vēl tapšot laikmeta prasībām atbilstoša piena govju novietne, kurā vieta paredzēta 130 dzīvniekiem. Līdzekļu apgūšana prasīs trīs gadus. Ātrāk to paveikt neesot iespējams. Celtniecības darbu veikšanā, iekārtu piegādē un montāžā iesaistījušās un lauksaimniecības pakalpojumus nodrošinošās firma “Lauktehnika”, Aizputes uzņēmums “Guta”, “Delaval”, “Fullwood” un citas.

Rekonstruēt izrādās izdevīgi

Kopumā piensaimniecības sakārtošanai no standartu sasniegšanas atbalsta programmas piesaistīti 72 tūkstoši eiro. Tā esot gandrīz vai maksimālā summa, ko bija iespējams saņemt vienam Eiropas Savienības atbalsta pretendentam. Māris Petrēvics domā, ka durbeniekiem ir laimējies jau tādā ziņā, ka izdevies pasargāt no pilnīgas izputināšanas kopsaimniecību laika novietnes. Daudzviet kolhozu fermas ir sagrautas līdz pašiem pamatiem, kas tagad trūd, ieauguši biezos dadžos un kūlā. Bet viņi – modernizējas. Tā tomēr ir būtiska atšķirība.

Citi gan cenšoties apgalvot, ka būvēt no jauna iznākot lētāk, nekā rekonstruēt. Taču nez vai tā tas patiesībā ir. M.Petrēvics esot parēķinājis, ka viens ražošanas platības kvadrātmetrs piena bloka modernizēšanai izmaksājis 200 latus. “Bet par divsimt latiem kvadrātmetrā pilnīgi no jauna uzbūvēt piena māju, kas apgādāta ar mūsdienīgām slaukšanas un piena dzesēšanas ierīcēm, tomēr nav iespējams,” direktors strikti sacīja.

 Piena ražotāji ir sasparojušies

Protams, par dāvanām vien tas neesot varējis notikt. Apmēram pusi finansējuma nācies ieguldīt no uzņēmuma kabatas. Taču tik un tā viņi būšot ieguvēji, jo attīstību izdevies jūtami paātrināt. Pēc gada, varbūt pat ātrāk strādātājiem būs radīti cilvēka cienīgam darbam atbilstoši apstākļi. “Ezermaļi” neesot žēlojuši līdzekļus arī elektroenerģijas un ūdens apgādes sistēmu sakārtošanai, kā arī parūpējušies par barības glabātuvi.

“Par pienu tagad kaut ko arī maksā,” teica Māris Petrēvics, piebilstot, ka tas ir panākts ar neatlaidību. Sadarbība ar Lietuvas pārstrādātājiem spiedusi padomāt un izmainīt attieksmi pret ražotājiem arīdzan mūsu valsts piensaimniekus. Tas esot pamanāms visā rajonā, ne tikai “Ezermaļos”. “Lauksaimnieki ir sarosījušies daudzviet,” atzina arī Broņislava Petrēvica, kas ir sabiedrības valdes priekšsēdētāja. Šovasar, braucot no “Ezermaļiem” tīt piena lopkopējiem skābsienu ruļļos, viņa pārliecinājusies, ka kolēģi nevienā pagastā nemīņājas uz vietas. Moderni piena bloki un slaukšanas iekārtas uzstādītas gan Sanitai un Romānam Jurkovskiem Dunalkā, gan Iņņu ģimenei Priekules pusē, bet durbenieki Kisieļi liellopu novietnes būvei piesaistījuši Eiropas Savienības struktūrfondus.

 Palīgi nav jāmeklē pa pasauli

Lieliski ir tas, ka finansējuma apguvē iesaistās vietējie celtniecības un pakalpojumu uzņēmumi un palīgus meklēt nav jādodas pa plašo pasauli. “Mēs tagad esam izveidojuši īpašu nodaļu, kas dodas uz konkrētām vietām un nodarbojas tieši ar fermu mehanizācijas lietām. Strādājām ne tikai Durbes novada “Ezermaļos” un citos Liepājas rajona pagastos, bet arī Bauskā, Cēsīs, īsāk sakot, visur, kur mūs aicina. Veicam slaukšanas un piena dzesēšanas ierīču montāžu,” pastāstīja SIA “Lauktehnika” reģionālais menedžeris Pēteris Lācis. Viņš piebilda, ka kompjūtertehnikas noregulēšanai sabiedrība pieaicina speciālistus no Vācijas. Līdz ar to neesot problēmu, kad ierīces jāizmēģina.

Taču jāsaka, ka problēmas rodoties vēlāk, proti, ekspluatācijas gaitā. Un tas esot saistīts galvenokārt ar nemākulīgu apiešanos. Tā, piemēram, kādā no piena lopu novietnēm, kur samontētas modernas ierīces, pēkšņi esot konstatēts, ka nedarbojas sūkņi. Protams, tūlīt meklēti kvalificēti speciālisti, lai tie noskaidrotu kļūmes iemeslu un to novērstu. Taču izrādījies, ka vaina ir kontaktā, jo strādnieks, to atvienojot, sparīgāk parāvis aiz vada. Neapdomīgi rīkojoties arī tie zemnieki, kas jauna, SIA “Lauktehnika” piegādāta “Lavandini” firmas traktora tilpnēs lējuši jau izlietotu eļļu. “Tie ir pašu cilvēku sev tīši radīti zaudējumi,” atzina Pēteris Lācis. Reģionālais menedžeris uzskata, ka ražošanas ierīču modernizēšanu, kas valstī ar katru dienu vēršas plašumā, nepieciešams papildināt ar personāla apmācīšanu. Tas esot nozīmīgs šī brīža uzdevums, jo ļautu izvairīties no dārgiem remontiem.


SIA “Ezermaļi” nobeigumam tuvojas moderna piena bloka rekonstrukcijas un iekārtošanas darbi.

Šobrīd aktuāli

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz