Rīts pēc rudens brīvdienām Grobiņas sākumskolā
sākās augstos toņos. Dežurantei nācās uzklausīt to vecāku neizpratni, kas
uzskatot, ka divi mēneši bērna adaptācijai ir pārāk mazs laiks, viņu joprojām
vēlējās pavadīt līdz klasei.

“Ja skolā ir vairāk nekā sešsimt bērnu,
visus vecākus nevaram pazīt. Ir bailes, ka ienāk kāds svešs cilvēks,”
situāciju izprast lūdz Grobiņas sākumskolas un ģimnāzijas direktore Laila
Urbāne. Mācību gada sākumā tika noteikta obligāta prasība, ka pirmklasnieku
vecākiem vai kādam citam tuviniekam bērns ir jāpavada līdz klasei, bet pēc
stundām jāsaņem no skolotājas rokām.

“Taču divi mēneši ir pietiekami ilgs laiks,
lai bērni būtu adaptējušies, jums ir jāļauj viņiem būt patstāvīgiem,”
skolas vecāku kopsapulcē pirms rudens brīvlaika sacīja L. Urbāne. Turklāt
bērniem kā obligāti noteikti maiņas apavi, vecākiem tādu nav, līdz ar to grīdas
tik un tā tiek piebradātas. Tomēr, atsākoties mācībām, ne visi direktores
lūgumu ievēro, tādēļ arī veidojas konfliktsituācijas.

Uztraukums par skolēnu drošību Grobiņā
pastiprinājies tādēļ, ka pēc ēkas rekonstrukcijas, savienojot ģimnāziju un
sākumskolu, tajā ir vairākas ieejas. Viena ved no pilsētas bibliotēkas foajē uz
sākumskolu. Otra ir avārijas izeja, to mācību gada sākumā vecāki bija visvairāk
iecienījuši, jo tā ir ērtāk pieejama no automašīnu stāvlaukuma puses. Galveno
ieeju izmantoja samērā maz pieaugušo un bērnu. Dežurante tās visas pārskatīt
nevarēja, bet pie katras nolikt skolas darbinieku neesot iespējams. Tagad
kustība tiek organizēta tikai pa galveno ieeju. Bet avārijas izeju un durvis uz
bibliotēkas foajē skolēni no iekšpuses var atvērt arī tad, ja tās ir slēgtas
ienācējiem.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 10. novembra numurā.

#kvards-20151110-06#