Lai atzīmētu Krūtes-Bārtas baznīcas atjaunošanu, 6.septembrī plkst.15 tajā notiks pateicības dievkalpojums, uz kuru aicināti visi interesenti, aģentūru LETA informēja Grobiņas novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Pastore.

Dievnama atjaunošanai veltīto pateicības dievkalpojums vadīs Liepājas bīskaps Hanss Martins Jensons, Grobiņas iecirkņa prāvests Ainārs Jaunskalže un dekāns Pēteris Kalks.

Remontdarbu laikā ir siltināti dievnama bēniņi, slīpētas grīdas un pārkrāsotas iekštelpu sienas. “Nokrāsot – tā nav nekāda lielā māksla,” skaidro mācītājs Ivars Eisaks no Saldus. Viņš ir arī būvdarbu speciālists un Krūtes baznīcā bija būvdarbu vadītājs. Tas īpašais bijis tas, ka, veicot šos darbus, vajadzēja ievērot visus noteikumus, lai neiznāktu eiroremonts, pēc kura viss ir nogludināts, vienāds un līdzens, uzsvēra Eisaks.

“Šī baznīca ir arhitektūras piemineklis un tā pret to ir jāizturas, tāpēc viss senais ir maksimāli jāsaglabā un jāsaudzē. Lai saglabātu dievnama senatnīgumu nav pieļaujams sienas krāsot ar mūsdienu krāsām, bet jāmeklē tādas, kas līdzīgas 17.gadsimta krāsām,” skaidroja Eisaks. Senatnē sienas klātas ar krīta-kaļķa krāsām un tādas meklētas arī šoreiz. Tepat Latvijā izdevies atrast šādu krāsu ražotāju.

Eisaks stāsta, ka šādas krāsas pluss ir tas, ka tā ir elpojoša, bet mīnuss – ka tā uzsūc un vēlāk atdod telpas mitrumu. Tas nozīmē, ka gaisa temperatūras un gaisa plūsmas ietekmē tā vietvietām izskatās pleķaina. Arī tās uzklāšanā uz sienām bijis jāievēro svarīgs nosacījums, proti, krāsu klāja ar visrupjākajām pindzelēm, lai nerastos perfektums – tāds 17.gadsimtā nebija,” senās ēkas remontdarbu īpatnības skaidro būvdarbu vadītājs.

Arī grīdas slīpēšana veiktā tā, lai saglabātos tās senatnīgais izskats. Saglabātas arī plaisas starp dēļiem un ievēroti vēl daudz citi noteikumi, lai ar mūsdienu būvniecības materiāliem un darba stilu nesabojātu tik vērtīgo arhitektūras pieminekli.

Līdz ar Krūtes baznīcas atjaunošanas darbu pabeigšanu, šonedēļ tajā atgriezusies arī altārglezna “Kristus pie krusta”, kas aptuveni divus gadus atradās restaurācijā. To veica restauratore Laura Kristlība, kas šajās dienās uzturas Bārtas pusē un strādā pie atjaunotās altārgleznas novietošanas atpakaļ vietā, kur tā atradās iepriekš.

Krūtes luterāņu baznīca ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Tā ir viena no retajām apskatāmajām koka baznīcām Latvijā. Pirmās ziņas par Krūtes dievnamu saglabājušās no 1594.gada.

Pašreizējā baznīca būvēta manierisma stilā 1642.gadā, pārbūvēta 1832.gadā. Ievērojama ar altāri, kas darināts 17.gadsimta otrajā pusē, bagātīgi ornamentētu kanceli un nezināma autora altārgleznu “Kristus pie krusta”, kas gleznota 17.gadsimtā. Kara laikā nograutais tornis atjaunots no ķieģeļiem.