Balle renesanses stilā un sporta svētki – tā Aizvīķos notika Valsts sociālās aprūpes centra “Kurzeme” pirmo reizi sarīkotais filiāļu klientu sadraudzības pasākums “Urrā”.

Ieceres autore ir VSAC “Kurzeme” direktora vietniece Maruta Indriksone. Pasākums ir domāts filiāļu saliedēšanai. Lozējot pašu pirmo saietu, sanācis tā, ka tas jārīko Aizvīķu filiālei. Tā atrodas barona Egona fon Korfa muižas pilī, tāpēc arī pasākumam izdomājuši seno laiku tēmu, izvēloties renesanses laikmetu, stāsta sociālā aprūpētāja Inga Kakštīte. Pasākums notika pagājušajā nedēļā – 19. jūlijā.

Tērpus gatavojuši darbinieki paši, iesaistot klientus, kuriem ļoti paticis šajā darbā piedalīties. “Pirkām humpalās, pāršuvām, kaut ko piešuvām,” piebilst I. Kakštīte. Atbilstoši tērpi bija visiem svētku dalībniekiem no filiālēm “Gudenieki”, “Dundaga”, “Iļģi”, “Veģi” un “Liepāja”. Kleitas, vainadziņi ar lentēm, greznas cepures, žabo, vēdekļi un platās bikses radīja iespaidu, ka pilī notiek kādas vēsturiskas filmas uzņemšana. Aizvīķos satikās pavisam 36 klienti un 14 darbinieki.

Svētku pasākumu atklāja pats barons ar baronesi, kuri aicināja baronēnus jeb filiāļu klientus demonstrēt savus talantus. Skaisti iestudētās dejas klātesošie uzņēma ar skaļiem aplausiem. No Dundagas ciemos bija ieradušies renesanses ģēniji Šekspīrs, Dante, Leonardo da Vinči un citi. Savukārt liepājnieki bija apvienojuši pagātni un tagadni, jo no mūku gājiena, nometot melnos uzsvārčus, parādījās divi reperi.

Mūku uzveduma idejas autore ir filiāles “Liepāja” sociālā rehabilitētāja Rasma Škubure. “Renesanse sākās 15. –16. gadsimtā, bet tās aizsācējs ir mūks Aziass jau 12. gadsimtā. Tad mēs domājām, ka arī esam aizsācēji, un nolēmām būt Aziasa mūki. Tā kā esam šodienas cilvēki, tad, lai uzvedums būtu modernāks, iecēlām dažus zēnus par reperiem. Jaunieši ļoti labi pārzina mūziku, seko tai līdzi, viņiem patika un bija ļoti interesanti. Mums ikdienā notiek “popielas” un citi pasākumi, Skatāmies pēc savu klientu spējām, ko varētu interesantu izdomāt.”

Rasmai pašai arī iešāvusies prātā ideja mūku tērpiem izmantot agroplēvi. Meiteņu darbmācības skolotāja palīdzējusi piegriezt fasonu un visu sašūt. Darbmācības pulciņa dalībnieki audzinātāja Dāvja Gūtmaņa vadībā no līstītēm bija sanaglojuši krustus.

“Vasarās vairāk ejam staigāt pa pilsētu, uz ezeru, uz promenādi, lai bērni nebūtu tikai savā šaurajā vidē, lai viņi socializētos. Ziemā darām visu ko, tas atkarīgs no katra spējām. Viens var tikai iedzīt nagliņu ar citu palīdzību, bet cits jau var taisīt nelielus galdniecības izstrādājumus, iededzināt kokā rakstus,” atklāj D. Gūtmanis.

Sociālās aprūpes centru klienti svētkos bija ļoti priecīgi, atraisīti, dejoja un sarunājās. Viņi stāstīja, ka jūtas labi, ka patīk skaistie tērpi. “Iļģu” iemītniece Anda piedalījās dejas priekšnesumā. “Tērpu darināja darbinieki, mēs palīdzējām. Mācīties dejot bija viegli, jo patika,” viņa saka.

“Šie ir svētki, kuros mēs visi satiekamies. Taču radošas lietas ir arī ikdienā, katru mēnesi notiek dažādi pasākumi. Ir vajadzīga gan darbinieku, gan klientu iniciatīva, bet klientiem patīk, jo tas ir kaut kas atšķirīgs no ikdienas,” saka filiāles “Iļģi” sociālā darbiniece Agnese Treijere.

“Aizvīķu” iemītniece Sarmīte vērtē, ka dzīve sociālās aprūpes centrā kopumā nav slikta. “Var iziet ārā pastaigāties, pastrādāt, ogās un sēnēs var aiziet. Braucam ekskursijās. Tur sēž mans vīrs – šeit es arī apprecējos.”

Tomēr visā valstī pašlaik notiek deinstitucionalizācijas process. “Protams, visi nebūs tam gatavi,” atzīst A. Treijere. “Notiek nopietna vērtēšana, lai noteiktu jomas, kurās klientiem ir nepieciešams atbalsts. Turpmāk jāplāno finansējums un darbinieki, kādi ir piesaistāmi. Arī patstāvīgā dzīvē klientiem būs vajadzīgi asistenti un sociālie mentori. Sadarbosimies ar pašvaldībām, tad jau redzēs, kā tas viss notiks.”

16Skatīt galeriju