Ar dziesmām, dejām un savstarpējām laipnībām sestdien Klaipēdā atzīmēja Baltu vienības dienu. Pasākumu latviešu un lietuviešu draudzības stiprināšanai rīkoja Klaipēdas apriņķa latviešu asociācija “Atpūta”, ko vada Gotfrīds Tapiņš, un viņš regulāri uz Klaipēdu aicina Liepājas un rajona pašdarbnieku kolektīvus.

Arī lietuvieši prot latviski

Arī šoreiz Baltu vienības dienas svinībās neiztika bez Liepājas rajona kolektīviem – vokālā ansambļa “Tonuss” no Durbes novada un Bārtas etnogrāfiskā ansambļa. Tāpat bija ieradušies viesi no Rīgas – jaunieši, kuri padziļināti pēta baltu tautu kultūrvēsturisko mantojumu. Arī Latvijas vēstnieks Lietuvā Hardijs Baumanis bija izvēlējies Baltu vienības dienu svinēt Klaipēdā. “Mums pāri ir gājušas zviedru, vācu un padomju impēriju varas. Un mums bijušas arī kopīgas cīņas. Ne tikai Saules kaujā, bet arī Tautas frontes un “Sajūža” laikos. Un galu galā pašā lielākajā kaujā par mūsu tautu izdzīvošanu mēs esam uzvarējuši. Atšķirībā no zudušajām tautām, piemēram, vecprūšiem, mēs paši varam rakstīt savu vēsturi,” savā uzrunā svinību dalībniekiem sacīja H.Baumanis. Viņš klātesošajiem nodeva sveicienus no Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera un ārlietu ministra Arta Pabrika.

Ovācijas izraisīja Klaipēdas mēra vietnieka Benasa Šimkus runa, ko viņš teica latviešu valodā. Vēlāk viņš atzina, ka Latvijā savulaik dzīvojis tikai vienu gadu. Tas bijis tālajā 1951.gadā, taču valodu viņš līdz pat šim brīdim neesot aizmirsis. B.Šimkus dzīvojis Liepājas rajona Dunikas pagastā pie mežsarga Leituka. Viņš turp atvests, lai izvairītos no padomju represijām un nenonāktu Sibīrijā. B.Šimkus tēvs bijis Lietuvas armijas karavīrs, tāpēc daudzi viņa ģimenes locekļi padomju laikā represēti vai nošauti. Bet, par sevi runājot, B.Šimkus uzsver, ka viņa dzīslās rit īstas kuršu asinis.

Turas kopā pat cietumā

Ļoti emocionāla izvērtās liepājnieka Modra Zihmaņa tikšanās ar Lietuvas Cilvēktiesību aizsardzības asociācijas goda priekšsēdētāju Viktoru Petku. Šie abi sirmie vīri iepriekš bija tikušies pirms 43 gadiem, kad viņi kā politieslodzītie atradās lēģerī Mordovijā. “Mēs tiešām viens otru pazinām, lai gan tik daudz laika jau pagājis. To izjūtu nevar aprakstīt,” aizkustināts teica M.Zihmanis. Bet savā uzrunā svinību dalībniekiem viņš pauda, ka vienmēr atcerēsies, kā latviešu pretošanās kustības dalībnieki pēc Otrā pasaules kara plecu pie pleca cīnījušies kopā ar lietuviešu nacionālajiem partizāniem. “Kad Latvijā gāja par karstu, mēs devāmies pie brāļiem lietuviešiem. Kad viņiem bija grūtāk, lietuvieši nāca pie mums,” atcerējās M.Zihmanis. Kad čekas karaspēks likvidējis nacionālo partizānu patvēruma vietu Īles bunkurā, kaujā krituši septiņi no deviņiem lietuviešiem. M.Zihmanis norādīja, ka arī cietumos un lēģeros baltieši centušies turēties kopā, un tā viņš iepazinies ar Viktoru Petku.

Daudz sveicienu un atzinības vārdu no viesiem saņēma arī Klaipēdas apriņķa latviešu asociācijas “Atpūta” vadītājs Gotfrīds Tapiņš, kurš jau gandrīz 10 gadu veicina sadraudzību starp latviešiem un lietuviešiem, kā arī stiprina pārrobežas tautiešu nacionālo identitāti. Īpaši veiksmīga sadarbība izvērtusies ar Liepājas un Liepājas rajona nevalsts organizācijām un pašdarbnieku kolektīviem.

Uzziņai
– Latvijā un Lietuvā 22.septembrī atzīmē Baltu vienības dienu. Par to Latvijas un Lietuvas parlamenti pieņēma lēmumu 2000.gada 18.maijā.
– Baltu vienības dienas būtība ir veicināt latviešu un lietuviešu – šodien pasaulē vienīgo baltu valodu runātāju – tuvināšanos un draudzību, kā arī sekmēt visu to, kas vieno Latviju un Lietuvu.
– Baltu vienības dienas datuma izvēle saistās ar 1236.gada Saules kaujas norises laiku, kad lietuvieši kopā ar zemgaļiem sakāva Zobenbrāļu ordeni.

Viktors Ulberts,
“Kurzemes Vārds”

Modris Zihmanis un Viktors Petkus atkal satiekas pēc 43 gadiem, kopš viņi iepazinušies padomju lēģerī.

Kā jau svētkos, neiztika bez kopīgas sadancošanās.