Tāšu muižā Vēsturisko parku un dārzu dienās atklāja divus vēsturiskos solus
Apsēsties divatā uz balta koka sola, vērot dārza ainavu, apkārt vēdījot franču šķirņu ceriņu, zemeņu jasmīnu vai parka rožu smaržai. Šādu burvību, gluži kā pirms simt gadiem, nu var izjust Tāšu muižā. Tās saimnieks Juris Zviedrāns Vēsturisko parku un dārzu dienās atklāja divus vēsturiskos solus. “Stilistiski atbilstoši 19. gadsimta vidum un otrajai pusei, laikam, kas šajā vietā bija labākais laiks,” viņš teica.
#SIF_MAF2021
"Kurzemes Vārds"
Par diviem jaunajiem soliem J. Zviedrāns sacīja paldies “nu jau zudušajam Grobiņas novadam”, kas projektu līdzfinansēja. Viens no soliem, iznests sētā, jau kalpoja par vietu, kur piesēst, klausoties Jura un viņa sievas Kristīnes Veinbergas aizraujošos stāstījumus par vēsturiskiem dārziem un puķu dobēm.
“Sola prototips nācis no Zlēkām, drusku adaptēts sakarā ar to, ka šobrīd ir drusku lielāki cilvēki, nekā 19. gadsimtā bija. Sols ir divvietīgs mīļai pasēdēšanai, draugiem, laulātiem draugiem,” pastāstīja J. Zviedrāns. Soli nogruntēti, pirmoreiz nokrāsoti ar lineļļas krāsām. Otrs sols atradās mājā, jo vēl lipīgs. Solus novietos dārza ainaviskajā daļā nama priekšpusē.
“Tā kā mums ir vēsturiskais dārzs, visādi ar to darāmies, ir uzkrājusies sava pieredze, varam to stāstīt arī citiem,” atzīmēja saimnieks.
Tāšu muižu viņi veidojot draudzīgu cilvēkiem un dabai, neko nepārspīlējot un sadzīvojot ar dabu. Te nepļauj zāli līdz zemei un puķupodā ļauj mitināties zalktim. “Vidi veidojam vēsturisku, pietuvinātu, kāda tā bija 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Princips bija tāds, ka aug zālīte, kādu var nopļaut ar izkapti. Neesmu redzējis nevienu fotogrāfiju, kas liecinātu, ka Baltijā līdz Pirmajam pasaules karam pļautu ar pļaujmašīnām. Aug arī krūmi, kas līdz pat 20. gadsimta 70. gadiem bija neatņemama vēsturisko dārzu sastāvdaļa, vērtīgus ievestos krūmus stādīja vairāk nekā kokus. Tagad vēsturiskie parki ir no tiem iztīrīti, tā ir Latvijas nelaime,” uzsvēra J. Zviedrāns.
Vēsturisko parku un dārzu dienas kā izzinošu pasākumu rīko Latvijas Piļu un muižu asociācija. Tās prezidents, Padures muižas īpašnieks Jānis Lazdāns ciemojās Tāšos. Iesaistīšanās biedrībā neuzliekot konkrētus pienākumus savu īpašumu atjaunot, tā ir draugu kopa, viņš teica “Kurzemes Vārdam”.
“Tas, kā attīstīt īpašumu, ir atkarīgs no atrašanās vietas, jāatrod sava koncepcija. Svarīgākais ir nopelnīt naudu, jo bez naudas tā muiža nestrādās. Jāatrod biznesa modelis – muzejs, viesnīca, atpūtas centrs vai pansionāts. Lai tikai pats dzīvotu, tad ļoti daudz naudas vajag,” nosmējās J. Lazdāns.
Latvijā esot daudz pamestu muižu, arī tādu, kuras cilvēki iegādājušies ar lieliem plāniem, bet nav tos realizējuši, kā arī neprot pārdot. J. Lazdāns ar Vācijas partneri darbojas kopuzņēmumā, kas ar to nodarbojas profesionāli, un interese no Vācijas par vēsturisko īpašumu iegādi esot liela. To aktivizējis kovids, cilvēki, kas dzīvē visu jau sasnieguši, gribot dzīvot ārpus pilsētām.
