Tie daudzie lauku ļaudis, kas aizvakar piedalījās protesta akcijā Doma laukumā, nenožēlo, ka bija mērojuši tālo ceļu uz Rīgu. Jo pārliecinājušies, ka cilvēki nav vienaldzīgi, viņiem joprojām rūp Latvijas liktenis un, lai nosargātu valstisko neatkarību, viņi spēj būt ne mazāk vienoti kā 1991.gada barikāžu dienās. Laikā, kad Vecrīgā sākās nekārtības, viņi jau bija devušies atceļā uz mājām, taču tagad saņemot pārmetumus, ka tās izraisījuši.

Runātāji teica patiesību

Savus iespaidus “Kurzemes Vārdam” emocionāli pauda Grobiņas pagasta iedzīvotāja Māra Lībeka. “Doma laukumā viss bija ļoti labi organizēts. Atradāmies netālu no skatuves, tāpēc visu labi redzējām un dzirdējām. Runātāji teica patiesību: tauta ir nospiesta uz ceļiem, valdošā koalīcija ar to vairs nerēķinās, valdība ņem milzīgus aizdevumus, nedomājot par to, kā un kas tos spēs atdot, jo visa ražošana ir izputināta. Tāpēc ir aizdomas, ka šī nauda pazudīs tāpat, kā izkūpēja G-24 kredīti,” viņa teica. Vissmagākā situācija ir izveidojusies lauksaimniecībā, kur šonedēļ atkal kārtējo reizi izskanējis paziņojums par piena iepirkuma cenu samazinājumu. “Cukura ražošanu jau likvidēja, bet tagad visa nozare ir apdraudēta, Mārtiņš Roze nav ministra vārda cienīgs, jo solījumus nepilda. Pirms vēlēšanām viņš teica, ka cukurbietes varēs audzēt, bet kas no tā ir iznācis? Jūs domājat, viņš no tā neko nenopelnīja? Kur tie miljonāri Latvijā rodas?” viņa vaicāja.

 Protesta akcijā Māra līdzīgi daudziem citiem tās dalībniekiem vēlējusies rast atbildi uz jautājumu, kurp ejam un kā dzīvot tālāk. Sapulcējušies vienā balsī skandējuši aicinājumu, ka Valsts prezidentam ir jāatlaiž Saeima. “Taču tas nav tik vienkārši izdarāms. Turklāt nav zināms, vai ar to būs līdzēts. Valdošā koalīcija atgriezīsies savās vietās, ja vispirms netiks izdarīti grozījumi Vēlēšanu likumā. Taču te tūlīt rodas jautājums, kas šīs izmaiņas likumā veiks, jo esošie deputāti to vilcinās darīt, lai paliktu pie varas,” viņa teica. Uz tiem veltītajiem pārmetumiem amatpersonas nereaģējot. Rau, ministrs Edgars Zalāns nupat paziņojis, ka atbrīvos no darba desmit pašvaldību vadītājus, kuru pašvaldībās nav izstrādāti teritoriālās attīstības plāni. Kā gan viņš var tā runāt, ja šos cilvēkus savos amatos ir iecēluši vēlētāji. Tādēļ Māra domā, ka šī akcija Rīga ir tikai pretošanās sākums, jo protesti turpināšoties, kamēr tauta panāks savu.

Tā bija tikai iesildīšanās

“Doma laukumā bija pats sākums. Iesildīšanās,” par protesta akciju teica Grobiņas pagasta darbiniece Evita Pūķe. Vēl jau par iedzīvotāju aktivitāti nav iespējams spriest, jo neesot sasniegta dzīves apstākļu lejupslīdes robeža. Ražošana aizvien vairāk sarūk. Bezdarba līmenis tagad sasniedzot 10 procentus, vai valdībā ir padomājuši, kas notiks tad, kad tas nokritīsies vēl par pieciem vai sešiem procentiem?

“Es skatos, kas notiek man tuvākajā apkārtnē. Cilvēki ar pūlēm cenšas saimniekot, taču nekas nesanāk, un viņi ir novesti galīgā izmisumā,” sacīja Dunikas pagasta zemnieku saimniecības “Veckūkši” īpašnieks Imants Ķude. Viņam jau protesta akcijas laikā intuitīvi licies, ka mierīgi tas pasākums šoreiz nebeigsies. Tāpēc, ka iedzīvotāji zaudējuši ticību valdošās koalīcijas nemitīgajiem solījumiem. Vārdos tie sakot vienu, bet darbos apliecinot pilnīgi pretējo. Cik ilgi tā var turpināties? Ja arī pēc ilgām diskusijām atlaidīšot no darba kādu ministru, viņam tūlīt tiks samaksātas milzīgas kompensācijas. “Bet, ja padzīs Saeimu, deputātu atlīdzībai būs jāmeklē un jāņem vēl viens liels Starptautiskā valūtas fonda aizdevums,” sprieda zemnieks.

Doma laukumā kāds vīrs, kas stāvējis viņam blakus, ierosinājis Latviju pievienot kādai bagātai valstij, jo paši vairs normāli pastāvēt nemākam. Tas, protams, nav uztverams nopietni, taču savs patiesības grauds teiktajā ir.

Cilvēki gribēja tikties ar prezidentu

“Uz Rīgu nebraukt nebija iespējams. Tās lietas ir pārāk nobriedušas, lai neteiktu vairāk,” teica Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis. “Kaut kas ir jādara, lai izmainītu notikumu gaitu. Saeima apstiprināja valdības izstrādāto ekonomikas glābšanas plānu, kas patiesībā neko jau nevar izglābt. Daudz gudrības nevajag, lai palielinātu uzņēmumiem nodokļus un samazinātu darbiniekiem algas. Taču tas grauj ražošanu. Cik ilgi var pastāvēt valsts, neko neražojot! Likumi ir sagrozīti šķērsām. Visi redzam, ka reģionos attīstība apstājas.” Arī Dunikas pagastā pašlaik apspriežot šā gada budžetu, skatoties, no kā atteikties, ko saglabāt. “Bet priekšā mūs gaida mistiskais novads,” A.Rolis runāja satraukti, vēl atrodoties gūto iespaidu varā.

Runātāji Doma laukumā esot teikuši taisnību. Arī plakāti, kas bija protestētāju rokās, šoreiz nav bijuši kādas partijas pasūtīti, bet pašu rokām rakstīti. Satraukums un sašutums, paustie pārmetumi – tas viss nācis no sirds. “Cik ilgi var čurāt cilvēkiem uz galvas un stāstīt, ka lietutiņš līst,” teica dunicnieks.

Bet ziņu par to, ka Vecrīgā sākušies grautiņi, viņi saņēmuši, jau izbraukuši no galvaspilsētas. “Lai lauztu bruģi, šādam pasākumam ir laikus jāsagatavojas,” sprieda dunicnieks. Viņš domā, ka šis ir tāds laiks, kad dažiem cilvēkiem, ai, kā pietrūkst patriotisma. Un tomēr arī neiespējami esot, skatoties viņiem acīs, teikt, ka valstī viss ir kārtībā. Stāvot pagasta ļaužu priekšā, to viņš ļoti spilgti sajutis sarīkojumā, kas Dunikā bijis veltīts Latvijas 90.dzimšanas dienai.

 A.Rolis domā, ka protestētāju neapmierinātību veicinājis arī tas, ka Valsts prezidents nebija kopā ar akcijas dalībniekiem, bet atradās ārzemēs. Cilvēki taču esot braukuši, nevis lai ālētos, bet lai tiktos ar viņu, lai izteiktu prezidentam savas bēdas.

Pēteris Jaunzems,
“Kurzemes Vārds”