Tajā piedalījās desmit komandas, no kurām lielākā daļa bija no Aizputes un apkārtnes, bet dažās komandās pa kādam dalībniekam arī no citām novada vietām un Liepājas. ”Vienkārši labi pavadīt laiku, pārbaudīt zināšanas un uzzināt arī ko jaunu,” izvēli piedalīties un rīkot šādu spēli pamato gan dalībnieki, gan arī organizatores – Inta Rudzīte un Ieva Valdmane.

Būt aktīviem sabiedriskajā dzīvē

Komandās, kuras piedalās spēlē ”Zini vai mini?”, pārsvarā ir aktīvi ļaudis, kuri cenšas piedalīties visur, kur vien var. Katra kompānija izdomājusi īpašu nosaukumu, kas vienlaikus raksturo viņus pašus, nodarbošanos, ikdienu vai izklaidi.

Organizatores pastāsta, ka pēdējā brīdī, spēles dienā, no dalības atteicās komanda ”Čaukstenes”, savukārt komandai ”Kur snīpis?” viens dalībnieks atkritis, tāpēc zināšanās ar citiem mērojās trijatā – spēles nolikumā noteikts, ka komandā var būt līdz četriem dalībniekiem.

Komanda ”Sievietes melnā” apvienojušās dāmas no Liepājas, Aizputes un Durbes.

Apvienībā ”Raduraksti” startē četras radinieces – Kristīne Vaitele, Andra Ungere, Daila Vaitele un Liesma Ungere. Līdzjutējos ir pavisam mazā radiniece Nikija, vecākās dalībnieces teic, ka viņa būs ”palīdzība no zāles”.

”Pie tā, ka piedalāmies šādā sastāvā, vainīga esmu es. Viņas negribēja, bet uzspiedu, ka ir jābūt aktīvai sabiedriskajai dzīvei,” teic Kristīne.

Sievietes atzīst, ka ir ļoti grūti sagatavoties spēlei, jo nav zināms, kādas tēmas būs. ”Galvenais, lai ir jautri – uz to ceram! Būs foršs piektdienas vakars,” piebilst viena no dalībniecēm. Šādā spēlē viņas piedalās pirmo reizi.

Četri Aizputes jaunieši, draugu kompānija, apvienojušies komandā ”Gandrīz gudri”: Nellija Sadovska, Luīze Balode, Jānis Bīmanis un Kristaps Grīnbergs.

Kāpēc šāds nosaukums? ”Lai vienmēr būtu attaisnojums, ka kaut ko nezinām,” ar humoru teic Jānis. ”Mēs paši Aizputē kopā reti tiekamies, aptuveni reizi pusgadā, vajag ko interesantu tādās reizēs,” pamato Nellija.

Viņa vēl mācās Aizputes vidusskolā, pārējie komandas dalībnieki ikdienā ir citur. ”Izrunājām jautājumus par dažādām tēmām, ko domājām, kas varētu būt, šo to palasījām,” teic Luīze.

Arī dalībnieki no citām komandām pastāsta, ka spēlē piedalās iziešanas pēc – tā, lai pašiem interesanti un noderīgi, piemēram, vienlaikus gan pārbaudīt un atsvaidzināt zināšanas, gan gūt pavisam jaunas.

Āķi, klupšanas akmeņi un atjautība

”Visi vienlaikus atbild uz vienu jautājumu, paceļot, viņuprāt, pareizo atbilžu variantu. Tā ir godīga attieksme, lai vieniem nešķiet, ka viņiem jautājums grūtāks, bet mums atkal vieglāks,” skaidro I. Rudzīte.

Jautājumus sagatavojusi I. Valdmane. Kopā 35, vēl papildus muzikālie kolēģi piegatavojuši uzdevumus ar latviešu dziesmu minēšanu, starp kurām no dažām notīm bija paslēptas pazīstamas līdzi dziedamās dziesmas, kas dalībniekiem lika rauties kājās un dejot.

I. Rudzīte teic, ka jautājumus pirms spēles savā starpā izspēlējušas, lai saprastu grūtības pakāpi.

”Piemēram, sadaļā par vecvārdiem var uzķerties un nokļūdīties, un trāpīt arī pareizi, ja paļaujas uz pirmajām asociācijām,” pauž I. Valdmane.

Vakara vadītāja lomā uzaicināts amatierteātra aktieris Matīss Ļaudams. ”Viņš jautājumus saņēma īsi pirms spēles sākuma,” norāda I. Valdmane. ”Tāds mūsu pašu radīts pasākums – tie jau tie labākie,” piebilst viņas kolēģe.

Katrai komandai piesaistīts tiesnesis no Aizputes Jauniešu mājas, kurš fiksē pareizās vai nepareizās atbildes.

”Veidoju ļoti dažādus jautājumus gan pasaules, gan Latvijas un mūsu Dienvidkurzemes novada mērogā. Kad man kaut kas iešaujas prātā, to uzreiz meklēju, atradu kādus interesantus faktus un sagatavoju jautājumu. Man pašai tas arī bija izzinošs process, pati daudz mācījos. Jautājumos un atbilžu variantos ieliku nedaudz āķīšu. Ir jautājumi, uz kuriem atbildes ir jāzina, citiem atbildes var izdomāt, citiem – uzminēt,” raksturo jautājumu veidotāja.

Visgrūtākie jautājumi, pēc organizatores domām, ir par vēsturi, kur jāiedziļinās faktos.

”Vispār izveidot jautājumu – tas ir grūti, tikpat grūti ir iekļaut trīs atbilžu variantus, lai būtu par tēmu, un atbildēm jābūt tādām, lai sajauktu galvu,” stāsta I. Valdmane.

”Šeit smaržo pēc zināšanām!” uzrunājot komandas, teic vakara vadītājs.

Iepazīstoties ar katru komandu, tās izskaidro savu nosaukumu un atbild uz izmēģinājuma jautājumu. Vienai komandai klupšanas akmens ir ”Pasakas par ziediem” autora nosaukšana. Tiek nosaukts Imants Ziedonis, no skatītājiem zālē izskan vēl versijas, bet pareizā atbilde ir Anna Sakse.

Iedvesma ielūkoties Latvijas faktos

Sākoties spēlei pa īstam, pirmais jautājums ir par vecvārdiem. ”Kas ir žvīgurs?” izskan vakara vadītāja jautājums. Komandas apdomājas un visas paceļ nepareizus atbilžu variantus: žvīgurs nav ne dzērājs, ne vārtiņi, bet gan zvirbulis!

Vēl bija jāatmin vecvārdi ”ietaļa” un ”dzervelce”. Ietaļa ir brāļa vai vīra brāļa sieva, bet dzervelce daudziem bija jauniegūts sinonīms varavīksnei.

Nākamais uzdevums ir atpazīt kādu Dienvidkurzemes novada objektu pēc attēla un nosaukt tā atrašanās vietu – Embūti, Priekuli vai Dzērvi. Attēlā redzami Zviedru vārti, kas celti 1688. gadā. Pareizā atbilde – tie atrodas Priekulē un ir vieni no diviem Zviedru vārtiem Latvijā.

Tāpat neiztika bez jautājumiem par sportu. Bija jāatpazīst latviešu hokejisti jaunībā un jāizvēlas, kurš sportists 2020. gadā kvalificējās PDC pasaules čempionātam: Dana Reizniece-Ozola, Artūrs Plēsnieks vai Madars Razma. Jautājuma galvenais āķis – atšifrēt, ko nozīmē PDC.

Daži nodomā, ka nosaukumā D burtam ir saistība ar dambreti, citiem – ar dārtu jeb šautriņmešanu, kas sašaurina pareizo atbilžu variantu iespējas. Pareizi domā tie, kuri pacēla variantu, kas atbilda M. Razmas vārdam. PDC atšifrējas kā Proffesional Dart Corporation.

Bija jāmin citāti no latviešu kinofilmām, kā arī jānosaka, ar kādu burtu Latvijā sākas visvairāk pilsētu nosaukumu (burts S), kā arī jāmēģina noteikt, kura latviešu grupa visvairāk uzvarējusi ”Mikrofona” aptaujā – tā ir ”Jumprava”.

Galvu daudziem sajauca un liels izbrīns gan skatītāju zālē, gan komandu vidū bija jautājums par Latvijas armijas pirmo virspavēlnieku.

Oskars Kalpaks, Jānis Balodis vai Dāvids Sīmansons – komandām jāizvēlas. Vien daži zināja, ka tas ir D. Sīmansons, taču vairāk pārliecības ir par citiem variantiem.

Daži spēles starplaikā sacīja, ka šī jautājuma nepareizi sniegtās atbildes dēļ tagad, gaidot valsts dzimšanas dienu, noteikti būs iemesls ielūkoties Latvijas vēsturē un zināšanu krātuvē ielikt un nostiprināt jaunus faktus.

Tāpat daudzi samulsa jautājumā par ģeogrāfiju – kur atrodas Latvijas galējais ziemeļu punkts. Komandas svārstījās starp diviem – Valmieras un Valkas novadu, taču pareizais ir pirmais. Galējais ziemeļu punkts ir Ipiķu pagastā. Taču grūtības sagādāja papildu jautājums par rietumu punktu. Nosaukts Rucavas vārds, taču pareizā atbilde ir Bernāti.

UZZIŅAI

Pirmās trīs vietas ieguva un balvas no atpūtas kompleksa ”Lauku kūrorts”, ”Mazliet elegances” un Aizputes vīna darītavas sadalīja komandas:

• ”Misiņš”;
• ”Kur snīpis?”;
• ”Bīstamās mājsaimnieces”.

22Skatīt galeriju

Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikāciju saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.