Pašvaldība nākamā gada budžetā paredzējusi atvēlēt līdzekļus Medzes Kultūras nama atkārtotam remontam, informē Grobiņas Novada domes izpilddirektors Aivars Galeckis. Kultūras nama lielās zāles grīda joprojām ir tik sliktā stāvoklī, ka to izmantot praktiski nav iespējams.

Aina Zonenberga, kas par Medzes Kultūras nama vadītāju un kultūras darbu organizatori strādā pusotru gadu, stāsta, ka visi sarīkojumi un mēģinājumi notiek Kultūras nama mazajā zālē un foajē. Šīs ir arī tās telpas, kas tiek apkurinātas. Lielā zāle netiek ne izmantota, ne arī apsildīta. “Nav iespējams pastaigāt,” lielās zāles grīdas stāvokli komentē A. Zonenberga.

Jau rakstīts, ka Medzes Kultūras nams rekonstruēts 2009. gadā un rekonstrukcijas kopējās izmaksas bija 204 tūkstoši latu, no kuriem 200 tūkstoši bija pašvaldību apvienošanās nauda – pārējais, toreizējās Medzes pagasta padomes finansējums. Drīz pēc tam, kad maija beigās durvis vēra rekonstruētais Kultūras nams, atklājās defekts – zāles grīda kļuva arvien nelīdzenāka, zem grīdas virskārtas veidojās pacēlumi. Taču atbildību par kļūdām būvniecībā un to izlabošanu vairs nebija kam prasīt, jo SIA “Kurzemes amatnieks”, kas rekonstruēja Kultūras namu bija maksātnespējas procesā. Tolaik, uzklausījuši būvniecības speciālistu viedokli, ka pie notiekošā vainojams mitrums, mēģināts telpas sildīt. Taču izvēlētais apkures veids – elektriskā apsilde – neesot ļāvis grīdu pietiekami sasildīt. Turklāt tas arī izmaksājot dārgi.

Tagad A. Galeckis norāda: uzskatīt, ka, apsildot ēku, grīda varētu izlīdzināties, neesot pamata. “Ēkā nāk mitrums iekšā. Pamati nav hidroizolēti,” norāda A. Galeckis. Tehniskajā projektā tas nemaz neesot bijis paredzēts. Kāpēc ne, neesot zināms. Turklāt ēkas apsildīšana ar elektrību esot visdārgākais risinājums. Vaicāts, kāpēc tādā gadījumā tika izvēlēts tieši šāds apkures veids, A. Galeckis saka: “Labs jautājums.” Taču, viņaprāt, skatīties atpakaļ, kā arī meklēt vainīgos tagad neesot jēgas, jo no tā tāpat nekas nemainīšoties.

“Kurzemes Vārds”