liepajniekiem.lv
Jaunā datu uzskaites un apkopošanas sistēma noteiks vairāk nekā 180 atkritumu veidus agrāko 80 vietā. ”Sabiedrībai varētu būt liels šoks par smēķēšanas atkritumu patieso skaitu,” viņš saka.
Šis nav labais standarts
Pulkstenis ir jau divi pēcpusdienā, bet Bernātos pie ”Zaļā stara” izejas uz pludmali vaļēja gružu urna pieaugusi ar kaudzi un vējš priecīgi izmētā pa apkārtni tās saturu, lielākoties vienreizlietojamās glāzes no netālu esošā kafijas automāta.
Šis J. Ulmem vienā dienā ir jau otrais nepatīkamais skats. ”Pirmkārt, piekrastē nedrīkst izmantot atvērtas atkritumu urnas. Otrkārt, pirmdienas rītā viss ir jāizved,” viņš uzsver.
Pirmais moments bijis Liepājas centra pludmales monitoringa laukumā. ”Tur aiz ”Summer Sound” restēm joprojām bija apgāztie un izvandītie konteineri. Divas dienas pēc tam pieiet un skatīties, kā viss tiek lēnām pūsts jūras un mola virzienā…
Tas ir jautājums par organizatoru attieksmi un droši vien par pašvaldības attieksmi un prioritātēm,”
saka J. Ulme. ”Labais standarts ir, ka līdz nākamās dienas pulksten 8 vai 12 visam ir jābūt kārtībā.”
Ja reiz runājam par mūzikas festivālu, kuru, pēc rīkotāju teiktā, apmeklējuši vairāk nekā 40 tūkstoši cilvēku, tad rodas jautājums, vai šāda noslodze pludmalei nav par traku? Ja pasākumu nerīko vērtīgās kāpās un pēc tam maksimāli ātri sakopj, nekas traks neesot, atzīmē J. Ulme.
Ekspedīcijas vadītāja Agate Albekeite papildina no vides viedokļa – ja tādu pašu pasākumu rīkotu mežā, vides slodze uz meža ekosistēmu būtu daudz lielāka, nekā uz pludmales ekosistēmu.
”Pašā pludmales daļā galvenais ir tas, lai atkritumi tiek savākti un nenonāk jūrā.
Tik lielam cilvēku blīvumam un antropogēnai slodzei pludmale ir piemērota. To mēs varam nokopt, un pludmale izskatīsies tāda pati, kāda bija. Mežs vēl ilgi neizskatīties tāds, kāds bija iepriekš,” viņa skaidro.
Ekspedīcijas dalībniece Baiba dzīvo Rīgā, bet vispār ir no Limbažiem. Viņai ļoti patīk pārgājieni. ”Man likās interesanti paskatīties, kas šādā ekspedīcijā notiek, kā arī aprunāties ar dalībniekiem par vides jautājumiem. Viņi stāstīja ļoti interesantas lietas, par ko ikdienā neaizdomājamies.
No malas izskatās, ka pludmale ir ļoti tīra, bet tad, kad rūpīgi iziet cauri, izrādās, ka nemaz tā nav.
Šāda vides akcija ļoti liek aizdomāties, kas aiz mums paliek,” viņa pauž.
Baiba domā, ka situācija mainās, un, skatoties optimistiski, viņasprāt, arvien vairāk cilvēku sāk piedomāt pie vides jautājumiem, tikai temps esot nepietiekams.
Ar kopšanu vien nepietiek
Jaunā datu sistēma šogad dos iespēju sīkāk identificēt plastmasas piesārņojumu un vienreizlietojamās preces, smēķēšanas atkritumus, kā arī jaunos atkritumu veidus.
Lai sekotu līdzi jaunās ES līmeņa vides politikas ieviešanas veiksmēm un neveiksmēm Latvijā, iepriekš 24 izdalītu plastmasas atkritumu veidu vietā tagad apkopos datus par vairāk nekā 108 veidiem.
Iepriekš smēķēšanas atkritumu dati tika atspoguļoti par 10 metriem no kopējā 100 metru monitoringa laukuma. ”Pelnu trauka pludmaļu tops” gan tika veidots, taču J. Ulme norāda, ka tas neatspoguļoja patieso apjomu.
Ekspedīcijai tuvojoties noslēgumam, viņš jau saskata divas priecīgas lietas. Pirmā – strādā depozīta sistēma, no piekrastes atkritumiem tā noņem lielu daudzumu stikla un PET pudeļu un skārdeņu.
”Otrs – redzam sākotnējo ietekmi no vienreiz izmantojamās plastmasas ierobežošanas direktīvas. Tādas lietas kā ausu kociņi un cietās plastmasas glāzes paliek arvien mazāk. Secinājums diemžēl iznāk ne pārāk glaimojošs –
vienīgais, kas mums strādā, ir ierobežojumi un aizliegumi vai ekonomiskie instrumenti.
Arī šeit vēl ir visādas atrunas. Plastmasa vienkārši tiek maskēta. Tās pašas vienreizējās glāzes, kam vienkārši tiek uzlikta papildu kartona kārtiņa un kas pēc tam tiek nosauktas par kartona glāzēm. Uz vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem un karotītēm tiek uzrakstīts, ka nomazgājot var lietot vairākas reizes. Protams, šī nav vienīgā sfēra, kur notiek sacensības starp likumiem un pārkāpumiem,” saka J. Ulme.
Par Liepājas iniciatīvu ”Nepērc lieku, nāc ar savu!”, kas paredz ēdieniem un dzērieniem izmantot savus traukus, ne vienreizējos iepakojumus, viņam liels prieks. ”Drosmīgāki soļi arī attiecībās ar biznesu, nevis tikai gaidīšana uz brīvprātību, beigās palīdz arī pašam biznesam,” viņš atzīmē.
Pašvaldību amatpersonas nereti norāda, ka darot visu iespējamo pludmaļu uzkopšanā, bet gruži nākot laukā no jūras. J. Ulme iebilst, ka, neskaitot ārkārtas situācijas, vidēji no jūras tiek izskalota tikai piektdaļa atkritumu, pie kā var vainot prāmjus, atpūtas kuģus, industriju un zvejniecību.
”Ir pašvaldības, kurām ir šī bēdīgā situācija – atrodas lejpus pa straumei no blakus pašvaldības, kas neko nedara, vai no kaimiņu valsts.
Tomēr 80% atkritumu izcelsme ir sauszeme.
To nevar atrisināt, tikai kopjot pludmali, jo atkritumi tur nonāk pa dažādiem ceļiem, arī no nepareizas apsaimniekošanas piekrastē. Tos ienes upes, kanāli, ietekmē pasākumi piekrastē, visbeidzot arī attīrīšanas iekārtas un lietus ūdeņi.
Interpretācija, ka mēs kopjam, ļoti atšķiras. Ja reizi nedēļā kāds iziet un savāc lielās pudeles, diez vai to var saukt par visaptverošu risinājumu pludmales tīrībai,” viņš norāda.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par sagatavoto saturu atbild portāls liepajniekiem.lv.