Medzes pagasta pārvaldes kolektīvs par godu slavenajai Medzes selekcionāru dinastijai no Dobeles Dārzkopības institūta saņēma dāvinājumu – astoņas Šternu dzimtas selekcionētās ābelītes. Medzenieki nolēmuši, ka tās jāizstāda visiem brīvi pieejamā vietā – uzkalniņā pie pagasta pārvaldes.

Ābeļu stādīšana sākas uzreiz, tikko notikuma vietā ierodas pagasta darbinieces. Katrai rokā ir lejkanna un darba cimdi. Nekādas garas uzrunas, tikai sasaukšanās – “Uzliesi ūdeni?”, “Dainīši bija divi vai trīs?”, “Velēnas pa malām?” –, līdz visas astoņas ābelītes ir ieņēmušas savas vietas. Kāds vēl augļu kociņus aplej, cits pierušina zemi, bet Grobiņas novada izpilddirektors Uldis Vārna cītīgi sit zemē kociņus, kas turpmāk ābelītes balstīs.

“Redz, mums jau to gružu nav, tāpēc mēs šo skaitām pie talkas dienas pasākumiem. Arī pagājušajā gadā stādījām kociņus – priedes, sarkanās kļavas, vēl gadu iepriekš – rododendrus. Talkas laikā medzenieki apkopj katrs savu sētu un zemi,” laikrakstam stāsta Medzes pagasta pārvaldes vadītāja Gunta Konopļeva. Šodien tika iestādīti astoņi dažādu šķirņu ābeļkoki. Pagasta pārvaldes vadītāja cer, ka šis ir atmiņu dārza veidošanas pats sākums un nākamgad iesākto varēs bagātināt ar kādu Šternu selekcionēto bumbieri vai ērkšķogām. “Jāskatās, vai varēsim dabūt tādus stādiņus. Ābelītes Medzes pašvaldībai uzdāvināja Dārzkopības institūts. Viņi bija iesaistījušies pārrobežu projektā ar Lietuvu un tā laikā devās apceļot senos dārzus. 2017. gadā dobelnieki ciemojās arī Medzē. Mēs staigājām pa vecajiem dārziem un meklējām Šternu selekcionētās ābeļu šķirnes. Viņi atrastās šķirtnes pavairoja un uzdāvināja mums. Tad arī sapratām, ka veidosim piemiņas dārzu mūsu senajiem augļkopjiem,” paskaidro G. Konopļeva. 

Vizma Lapuķe Grobiņas novada domes zemes ierīcības speciāliste un lauksaimniecības konsultante, ir pārliecināta, ka visi medzenieki lepojas ar to, ko Medzē paveikuši Šterni trīs paaudzēs (Viesturs, Jānis un Aivars). Arī Latvijas mērogā dārzkopjiem šie vārdi nav sveši. “Šīs Šternu selekcionētās ābeles mums kalpos gan kā vēstures liecība un atmiņa, gan būs jaunākajai paaudzei kā paraugs. Medze jau vispār ir slavena ar veciem dārziem. Senās šķirnes iznīkst, un šis ir veids, kā varam kaut ko saglabāt no savas pagātnes un iepriekšējo paaudžu radītā,” paskaidro V. Lapuķe.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 17. aprīļa numurā.

#kvards-20190417-04#

11Skatīt galeriju