Kopš šā gada sākuma 700 lauku ģimenes ārstiem ir iespēja savā praksē nodarbināt vēl vienu māsiņu papildus jau esošajai.

Algu tai maksā no Sociālā drošības tīkla, un šīs māsiņas galvenie pienākumi ir rūpes par to, lai medicīnisko palīdzību saņemtu trūcīgās personas. Kā Liepājas pusē šo iespēju izmanto, un kā to vērtē ģimenes ārsti un paši pacienti?

Atgādināsim, ka kopš februāra par ārstēšanos nav jāmaksā ne tikai tiem cilvēkiem, kam piešķirts maznodrošinātā statuss, bet arī tiem, kuru ienākumi uz vienu ģimenes locekli nepārsniedz 120 latu mēnesī, savukārt tie, kuru ienākumi nepārsniedz 150 latu mēnesī, par ārstēšanos var maksāt 50 procentu no cenas. Taču ne visi cilvēki, kuriemm pienākas šie atvieglojumi, par tiem zina. Toreizējā veselības ministre Baiba Rozentāle janvāra beigās sarunā ar “Kurzemes Vārdu” sacīja, ka ģimenes ārsti regulāri sūdzas par lielu slodzi un laika trūkumu, lai veiktu profilaktisko darbu. “Tieši tāpēc mēs sagādājām šo iespēju – lauku ģimenes ārstiem algot praksē vēl vienu māsiņu, kas nodarbotos tieši ar šo darbu,” sacīja ministre.

Priekules ģimenes ārste Maija Retējuma ir pavisam atklāta: “Ideja par māsiņu, kas rūpēsies par trūcīgo cilvēku veselību, ir laba, taču tas, ka es savā praksē šādu māsiņu esmu izvēlējusies, man pabojā nervus.” Daktere skaidro, ka noteikumi, kas jāizpilda, lai māsiņa saņemtu apsolīto algu, ir ļoti stingri: pusgada laikā jābūt izmeklētiem 45 procentiem trūcīgo iedzīvotāju, kas pierakstīti pie attiecīgā ģimenes ārsta, bet gada laikā – 90 procentiem šo cilvēku. Tāpat ir stingri noteikumi attiecībā uz vēža skrīningu: pusgada laikā tas jāveic 37,5 procentiem trūcīgo pacientu, bet gada laikā – ne mazāk kā 70 procentiem. Ja šis plāns nebūs izpildīts, Veselības norēķinu centrs māsiņas algu samazinās par 25 procentiem.  

Daudz optimistiskāk noskaņota ir ģimenes ārste Lelde Poprocka Grobiņā. Viņa ir pārliecināta, ka izpildīt normas nebūs nekādu problēmu. “Es esmu ļoti priecīga par iespēju pieņemt praksē vēl vienu māsiņu, jo tas maniem pacientiem ļoti atvieglos nokļūšanu gan uz pārbaudēm, gan izmeklējumiem, gan saņemt citu medicīnisko palīdzību,” viņa enerģiski saka.  

Vislielākais labums, ko šajos laikos valsts tomēr ir nodrošinājusi, ir tas, ka cilvēkiem, kuriem nav naudas, tomēr nav liegta iespēja saņemt medicīnisko palīdzību, saka Rucavā strādājošā ģimenes ārste Vija Stepanova. 

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 29. marta numurā.

Analīzes, izmeklējumi, ārstu konsultācijas un daudzi citi veselības aprūpes pakalpojumi trūcīgajām personām ir bez maksas. “Un to vajag izmantot,” saka ārsti.