Vieglāk, protams, ir sazvanīt radus vai draugus Anglijā, iekāpt lidmašīnā un doties prom. Bet tā noteikti nav vienīgā iespēja, kā laukos izdzīvot, uzskata Kristīne Albrekte no Tadaiķu pagasta “Rumuļiem”.

Viņa sāka ar vienu nejaušības atnestu pundurtrusi, tagad audzē no pusotra līdz diviem simtiem ausaiņu. 

Nokarenās ausis patīk vislabāk

Kristīnes pārraudzītajā saimniecībā, kam oficiāli piešķirts audzētavas vārds, ir divi novirzieni – pundurtrušu un gaļas šķirnes trušu audzēšana.

Pundurtruši ir tāds pilsētnieku prieks, tiem ir tikai mīļdzīvnieka loma. Pieprasījums esot liels, uz Valentīndienu bijusi pilna sēta mašīnām – puiši meitenēm dāvanai pirkuši. Mazākie eksemplāri pieauguši sver aptuveni 900 gramu. Īpaši patīkot sarkanais auntrusis ar nokarenajām ausīm.

Tieši ar pundurtrusi, starp citu, pirms dažiem gadiem arī viss sācies: draudzene Liepājā vairs nav varējusi tādu turēt, Kristīne teikusi, lai atdod viņai – suņi, kaķi jau mājās ir, arī trusim vietas pietiks. Dzīvnieciņš izrādījies lielisks kompanjons. Tadaiķniece ieinteresējusies, sākusi meklēt informāciju par šiem kustonīšiem, pēc tam iegādājusies arī otru pundurtrusi, un darbošanās pamazām gājusi plašumā, līdz izveidota piemājas saimniecība “Rumuļi”.

Ļaudis apkārt sākuši interesēties, vai “Rumuļos” arī gaļas šķirņu trušus nevarētu nopirkt. Tad nu Kristīne sākusi gādāt arī tos, meklējusi audzētavās. Patlaban viņa audzē Kalifornijas un Vīnes zilo šķirni.

Gaļa caur Lietuvu aiziet pasaulē

Liela interese pircējiem ir arī par truša gaļu, jo tā ir veselīga un labi sagremojama, der mazuļiem un sirdsslimniekiem, nesatur holesterīnu. Taču tirgū to nedrīkst pārdot, ja lopiņš nav kauts sertificētā kautuvē. Kristīne devusies vizītē uz Pārtikas un veterināro dienestu, kur sapratusi – viņas ražošanas apjoms ir par mazu, lai izveidotu kautuvi. Bet citas pakalpojumus – tāda ierīkota Laidu pagastā – izmantot neesot izdevīgi.

Tagad “Rumuļos” apsver iespēju sadarboties ar Lietuvas kompāniju “Ekotriušis”. Patlaban tās tīklā esot iesaistījušies zemnieki Daugavpilī un Talsos. Ar to ekoloģiju tur esot tā, kā esot, Kristīne pasmaida par nosaukumu. Ar to pašu kombikormu jau vien barojot. Toties kompānija garantē stabilu noietu. “Ekotriušis” piedāvā šķirnes trušus, īpašas būdas ar visu aprīkojumu. Un pēc tam uzpērk visu, kas izaudzēts. Lietuvā trušus kauj, sadala, fasē un pārdod visā Eiropā.

Pēc graudiem – pie kaimiņa

Pamatbarība “Rumuļu” trušiem ir siens un graudi, papildu tiem tiek burkāni, citi dārzeņi. Kombinētā barība – tikai īpašos gadījumos, piemēram, kad mātēm vajag atjaunot spēkus pēc lieliem metieniem. Barības sagādē Kristīne sadarbojas ar apkārtējiem zemniekiem. 

Savstarpēju sadarbošanos, labas attiecības kaimiņu starpā Kristīne nosauc par vienu no būtiskiem pamatakmeņiem labai dzīvošanai laukos.

Viņa arī meklē iespējas ar projekta palīdzību attīstīt savu uzņēmējdarbību, apmeklē informācijas dienas. Un nogroza galvu, kāpēc tur redz tik maz lauku cilvēku, kas būtu gatavi sākt veidot paši savu mazo biznesu.

“Mēs ar manu vīrieti esam lauksaimnieki, laukos paliksim,” stingri saka Kristīne, kam nu jau arī mazs bērniņš auklējams.

Kristīne Albrekte savu trušu audzētavu turpina pilnveidot. Tā ir izdevīga niša, jo dzīvnieki labi aug un labi vairojas. Tiem pat kūtiņu nevajag, ja ir labi uztaisīts būris, kur vējš nepūš iekšā.

Plašāk lasiet laikrakstā “Kurzemes Vārds” 7. aprīļa numurā.
 #kvards-20120407-06#