“Grūti pagaidām pie mums vēl klājas lepnajam tuksneša kuģim, nevar adaptēties,” nosaka Kalvenes zoodārza “Cīruļi” pārvaldnieks Arnis Bergmanis, nesot tam spaini kombinētās barības kraukšķu. Tikmēr pats kuģis vārdā Tolgats lepni atsakās no pienenes, ko viņam pāri žogam cenšas piedāvāt redakcija. Viņš atzīst tikai tās, ko pašam izdodas satvert ar mīksto purnu. Pagaidām kamielis viens saimnieko kiangu aploka stūrī, tālāk par sili nemaz neiet, saka pārvaldnieks.

Stāja un izteiksme garskropstotajās acīs liecina, ka viņš stāv pāri visam, kas atrodas siles otrajā pusē.

Tomēr līdz galam neaizdzijis pušums uz lūpas nodod, ka tik viegli nemaz neklājas. Izrādās, drīz pēc ierašanās kamielim sanākusi konfrontācija ar vienu no kiangiem, un trāpīgs spēriens savainojis viņa purnu. Tiesa, nākamajā dienā Tolgats atriebies – kiangs tagad staigā ar stipri sasistu plecu.

700 kilogramu smagais, 14 gadu vecais Āzijas divkupru kamielis uz Kalveni atvests no Rīgas zoodārza. Tur viņš līdz šim mitis kopā ar savu kamieļmāti. Bet tā nu sanācis, ka Tolgats ir neauglīgs, bet kamieļmāte – vāja uz kājām un arī citādi veselība tai nav diez cik spoža. Tādēļ rīdzinieki kamieļu ekspozīciju nolēma nomainīt un šos abus pārvest uz mūžīgā āboliņa pļaviņām Kalvenē.

Pirmās grūtības radušās, kad Tolgatu gan par varītēm izdevies ietūcīt īpaši pielāgotajā transportlīdzeklī, bet kamieļmāte uz to nekādi nav bijusi piedabūjama, un zoodārza darbinieki atmetuši ar roku, lai mēģinātu citu reizi. Turklāt, kā vēlāk atklājies, pēc vīra aizbraukšanas kamielienei visas vainas kā ar roku atņemtas!

Jāteic, pavasaris nav nācis par labu kamieļa ārienei. Ekskursanti pat mēdzot apjautāties: “Kāpēc jūsu kamielim iet nost āda?” Taču arī šim dzīvniekam laika maiņa nāk ar vajadzību nomest ziemas kažoku, lai ietērptos siltajai sezonai piemērotākā. Arī kupru nošļukšana ir dabiska lieta – ziemas sezonā, kad kamieļiem vairošanās laiks, tie tādi kļūst, skaidro A.Bergmanis. Tā ka visā krāšņumā Tolgatu varēs skatīt, kad laiks būs siltāks. Starp citu, kupros neesot vis ūdens, kā ļaudis mēdz uzskatīt, bet tauku rezerves, ko dzīvnieki izmanto garajos pārgājienos pa tuksnesi.

Kamielis dzīvos kiangu aplokā, jo tie ir viena reģiona dzīvnieki. Kaut arī tuksneša milži ļaužu apziņā saistās ar daudz siltāku klimatu nekā Latvijā valdošais, izrādās, tiem šeit esot gluži ērti – ziemas aukstumu pārciešot labi, ēdot tādu pašu zāli un sienu kā kiangi.

Dina Belta,
“Kurzemes Vārds”