Starp Rucavas Novada domes deputātiem joprojām nav
vienprātības par to, vai bijusī amatpersona Jānis Bārdulis, pildot
priekšsēdētāja vietnieka pienākumus, ir nodarījis pašvaldībai zaudējumus.

Joprojām Rucavas
Novada domes sēdēs tiek skatīts jautājums par nepamatoti izmaksātās darba algas
un pašvaldībai radīto zaudējumu piedziņu no J. Bārduļa. Pie kopsaucēja
līdz šim nav nonākusi arī speciāli izveidotā darba grupa, kuras sastāvā ir
pašvaldības jurists Aldis Dreiblathens. Viņa viedoklis par šo lietu ir visai
konkrēts: “Tur būtībā nav, par ko strīdēties. Tiesa krimināllietas
ietvaros jau ir konstatējusi, kādus zaudējumus viņš ir pašvaldībai
radījis.” Patlaban deputāti iepazīstoties ar šo tiesas spriedumu.
“Deputātiem rodas jautājums, vai tiešām zaudējumi ir bijuši. Mans kā
jurista viedoklis – tiesa ir konstatējusi, neredzu iemeslu to apstrīdēt,”
pauž jurists.

Darba grupai,
kurā ir vairāki deputāti, plānots piesaistīt vēl vienu juristu. “Lai nav
tikai mans viedoklis, bet ir vēl kāds. Tad darba grupa izspriedīs, ko darīt
tālāk,” norāda A. Dreiblathens.

Darba grupas
vadītāja pienākumus ir uzņēmies Rucavas Novada domes deputāts Viktors Čamans.
“Man kā cilvēkam ar ekonomista izglītību juridiskās lietās jāsaprot vairāk
nekā juristam. Varēja jurists arī uzņemties,” saka deputāts. “Šodien
uz papīra uzlikšu savu redzējumu, un tad sasaukšu grupu. Viņam (J. Bārdulim –
D. F.) ar Rucavas Novada domi bija darba līgums par to, ka viņam jāstrādā. Ja
kādam likās, ka viņš nedrīkst strādāt, tad bija jābrīdina.” Tiklīdz
saņemts ziņojums no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas par
to, ka J. Bārdulis savus darba pienākumus pildīt nedrīkst, amatpersona steigusi
rakstīt atlūgumu, atgādina V. Čamans.

Jau rakstīts, ka
ar tiesas spriedumu J. Bārdulis atzīts par vainīgu apsūdzībā par valsts
amatpersonas pienākumu nepildīšanu. Konstatēts, ka viņš, būdams Rucavas Pagasta
padomes priekšsēdētājs, ar savu bezdarbību ir radījis pašvaldībai kaitējumu –
ne mazāku par 29 797 latiem. Kad tiesas spriedums stājās spēkā, J. Bārdulis
bija pašvaldības vadītāja vietnieks. Tomēr arī tad viņš turpināja pildīt šos
pienākumus, lai gan pēc likuma vairs nedrīkstēja.

Plašāk lasiet laikraksta “Kurzemes Vārds” 4. janvāra numurā.

#kvards-20140104-06#