Diskusijas par iespēju nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam piesaistīt līdzekļus Liepājas rajona ceļu sakārtošanai Liepājas Rajona padomes sēdē beidzās ar rūgtu secinājumu, ka kardinālu uzlabojumu tuvākajā laikā gaidīt nav vērts, un visticamāk, ka cilvēkiem nāksies pat samierināties ar faktu, ka ceļu kvalitāte tikai pasliktinās. “Mēs esam ļoti dziļā bedrē,” spiests atzīt arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

Ministrija beidzot atsaucās

Diskusijas sākumā V.Laukšteins cerīgi paziņoja, ka nākamgad valsts autoceļu uzturēšanai un remontam paredzēts ievērojams finansējuma pieaugums – ap 140 miljoniem latu, kas ir divas reizes vairāk nekā šogad. Un tā esot tikai tāda niecīga izkustēšanās no naudas bada. “Šogad otrās šķiras ceļu asfaltēšanai varējām piešķirt 3,2 miljonus latu, kamēr nākamā gadā tie varētu būt 12 miljoni latu,” norāda V.Laukšteins. Neesot daudz, bet vismaz ievērojami vairāk gan, tapēc amatpersonas cer, ka 2007.gads nesīs reālus uzlabojumus uz valsts ceļiem.

Atbildot uz jautājumu par plānoto Kohēzijas fonda naudas izlietojumu, V.Laukšteins sacīja, ka nākamgad tie varētu būt trīs lieli ceļu rekonstrukcijas projekti Latvijas austrumos. Saeimas deputāts Andrejs Radzevičs, kurš piedalījās sarunā, gan norādīja, ka Kohēzijas fonda nauda domāta līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai, bet Liepājas rajons, pēc attīstības indeksa ieņemot 20.vietu, kas ir tūlīt aiz Latgales reģiona rajoniem, nez kāpēc uz atbalstu nepretendē. Tomēr viņš atzina, ka apsveicami ir kaut vai tikai tas, ka Satiksmes ministrijas pārstāvji beidzot atsaukušies un ieradušies uz diskusiju ar pašvaldību vadītājiem. Tiesa gan, aicinātais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs aizņemtības dēļ tā arī nevarēja ierasties.

Asfaltēs par Eiropas naudu

Atsevišķs sarunu temats bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, ko iepriekš dalīja, reaģējot uz pašvaldību pieprasījumiem, esošo ceļu rekonstrukcijai un jaunu grants ceļu būvei. Tagad 217 miljoni latu, ko paredzēts tērēt nākamajā plānošanas periodā, varētu tikt novirzīti tikai grants ceļu asfaltēšanai. “Tas dotu iespēju Autoceļu fonda līdzekļus vairāk tērēt rekonstrukcijai,” norāda V.Laukšteins. Satiksmes ministrijas skatījumā šo naudu varētu sadalīt proporcionāli neasfaltēto ceļu kopgarumam katrā rajonā, ļaujot reģionos uz vietas lemt par konkrētajiem asfaltējamiem ceļiem. Eiropas naudu dalot, gan esot jānosaka izmērāmi kritēriji, piemēram, ceļu noslogotības palielināšanās. Amatpersona norādīja, ka dažbrīd gan grūti skaitļos noteikt, kāds būs reālais ieguvums no ceļa noasfaltēšanas. “Mēs varam pieņemt, ka Rucavas – Bārtas – Grobiņas ceļa, pa kuru šobrīd brauc apmēram 80 automašīnas diennaktī, noasfaltēšana satiksmes intensitāti palielinātu līdz, teiksim, 200 automašīnām,” skaidro V.Laukšteins. Un, lai gan šāds finansējuma sadalījums visus neapmierinās, tas ļaus ievirzīt ceļu sakārtošanu loģiskākā gultnē. “Mēs šobrīd darām bezjēdzīgu darbu, jo nevar planēt ceļus, kam nav planējamās kārtas,” skaidro V.Laukšteins. Lai runātu par situācijas normalizēšanu, Latvijā gadā būtu jānoasfaltē 800 kilometru, kamēr tagad naudas pietiek kādiem 150 kilometriem. Tad būšot iespējams panākt, lai situācija nepasliktinās. Ja vēl grib runāt par uzlabošanos, tad jānoasfaltē jau 1000 kilometru katru gadu. Arī grants kārta ik gadu būtu jāatjauno uz vismaz pāris tūkstošiem kilometru, kamēr tagad pie jaunas grants tiek tikai kādi 500 kilometri visā Latvijā. “Taču viena kilometra asfaltēšana izmaksā ap 600 tūkstošiem latu,” V.Laukšteins noplāta rokas. 

Aicina attīstībai prasīt naudu citur

Rajona pašvaldību vadītāji gan vēlējās zināt, tieši kuri ceļi tiks pie asfalta nākamajā plānošanas periodā. Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis uzsvēra, ka viņu uztrauc fakts, ka mūsu rajonā nav plānotas ievērojamas investīcijas, taču uz to V.Laukšteins vēl nevarēja neko atbildēt – operacionālā programma vēl esot tikai melnraksta stadijā, lai gan ceļu posmu atlases kritēriji ir izstrādāti un tiek noskaidrotas arī visu rajonu prioritātes, kas gan var atšķirties no speciālistu izvēlētajiem ceļiem. “Tādēļ man vēl grūti pateikt, kāds būs rezultāts,” godīgi atzina sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis. V.Laukšteins izrādīja sapratni par pašvaldību vēlmi vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, izlemjot par to, kurš ceļš būtu jāremontē pirmām kārtām, taču tajā pašā laikā uzsvēra, ka pagastveču skatījums nereti var nebūt objektīvs.

Bet galvenais, uz ko V.Laukšteins mudināja rajona pašvaldību vadītājus, bija šķirot tos ceļu rekonstrukcijas projektus, kas iztur dažādus tehniskos kritērijus, no tiem, kas ir nozīmīgi reģiona attīstībai. “Mēs iestājamies par to, ka šādu ceļu remontam nauda būtu jāatvēl no valsts investīciju programmas, nevis Satiksmes ministrijai iedalītajiem līdzekļiem,” skaidro V.Laukšteins. Šādā gadījumā pašvaldībām nevajadzēs pierādīt, cik ļoti noslogots būs ceļš, bet pietiks ar to, ka tās pierādīs, cik nozīmīgs šis ceļš ir pašvaldību attīstībai. “Saprotiet, ka 22 kilometru garā Rucavas – Bārtas – Grobiņas ceļa asfaltēšana varētu maksāt vismaz 14 miljonus latu, Ilmājas – Priekules ceļa asfaltēšana savus 7 miljonus,” stāsta V.Laukšteins.

Pāvilostas osta paliks bešā?

Viens no jautājumiem, kas izskanēja diskusijā, bija arī par atbalstu mazajām ostām, kas arī ir Satiksmes ministrijas pārziņā. “Kurzemes Vārds” jau iepriekš rakstīja, ka Liepājas Rajona padome nosūtīja ministrijai vēstuli, izsakot bažas par to, ka Pāvilostas osta svītrota no to ostu saraksta, kas uz šādu atbalstu var pretendēt, un tādējādi tiek apdraudētas jau ostā veiktās investīcijas. V.Laukšteins norādīja, ka šāda situācija tiešām izveidojusies, bet tikai tādēļ, ka mazajām ostām kopumā paredzēti tikai 5 miljoni latu, ko, pēc ministrijas ieskatiem, būtu jāpiešķir tām ostām, kurās jau šobrīd notiek starptautiski kravu pārvadājumi, taču Pāvilosta to vidū nav. “Šo nostādni, protams, iespējams mainīt, ja par to iestājas, piemēram, Mazo ostu asociācija, taču nauda ir tik, cik ir,” saka V.Laukšteins.

Diskusijas turpinājumā izskanēja jautājumi par privāto partnerību ceļu rekonstrukcijas projektos, ko V.Laukšteins atzina par valstij izdevīgu gadījumos, kur ceļi ir ar ļoti intensīvu satiksmi, kā, piemēram, Saulkrastu apvedceļš. Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis interesējās par tranzītielu uzturēšanu, citi jautāja par izmaksām un iespējamo būvnieku vienošanos, bet Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis vēlējās noskaidrot, kāpēc Liepājas apvedceļš netiek plānots caur Bārtu. “Tas tādēļ, ka šī projekta pamatuzdevums ir novirzīt no pilsētas bīstamās kravas. Liepājai ir vēlme pievienot apvedceļu ostai, kas gan ir pretrunā ar plāniem pagarināt lidostas skrejceļu, bet es saprotu jūsu vēlmi ar apvedceļu atrisināt savas problēmas un noasfaltēt grants ceļu,” saka V.Laukšteins.

Zīmes, lai pagasti zīmētos

Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis gan nespēja mazināt pašvaldību vadītāju neizpratni par likuma normu, kas nu jau pāris gadu aizliedz pašvaldībām nomainīt teritoriju iezīmējošās zīmes. “Pēc apvienošanās mēs izgatavojām zīmes “Sakas novads”, ko uzstādīt zīmju “Sakas pagasts” vietā, bet tagad tas ir aizliegts un tās stāv šķūnī,” dusmojās Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

V.Laukšteins sacīja, ka jau tā Latvijas ceļi naktī izskatoties pēc Ziemassvētku eglītes, tāpēc šādas zīmes var uzstādīt kā reklāmas 15 metru attālumā no ceļa. “Tā ir tikai tāda pašvaldību zīmēšanās, morāla lieta,” domā V.Laukšteins. Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš gan sašutumā jautāja, kāpēc upju nosaukumus Satiksmes ministrija par reklāmu neuzskata, bet pēc šīs vārdu sadursmes pašvaldību pārstāvji vienojās, ka kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību būtu jāatrisina jautājums par kompromisu, attiecībā pret šīm zīmēm, kas būtu jāsaglabā, apliecinot lokālpatriotismu.

Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis Valdis Laukšteins bija reālists un nesolīja rajona pašvaldību vadītājiem visu salabot un noasfaltēt.