Pirmdiena, 21. septembris Matīss, Modris, Mariss
Abonēt

Lasi vairāk ar
liepajniekiem.lv abonementu

Tuvākajos gados lauku ceļu putekļi nemazināsies

Tuvākajos gados lauku ceļu putekļi nemazināsies
24.08.2006 11:47

0

Atslēgvārdi

Diskusijas par iespēju nākamajā plānošanas periodā no 2007. līdz 2013.gadam piesaistīt līdzekļus Liepājas rajona ceļu sakārtošanai Liepājas Rajona padomes sēdē beidzās ar rūgtu secinājumu, ka kardinālu uzlabojumu tuvākajā laikā gaidīt nav vērts, un visticamāk, ka cilvēkiem nāksies pat samierināties ar faktu, ka ceļu kvalitāte tikai pasliktinās. “Mēs esam ļoti dziļā bedrē,” spiests atzīt arī valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Tehniskās pārvaldes direktors Valdis Laukšteins.

Ministrija beidzot atsaucās

Diskusijas sākumā V.Laukšteins cerīgi paziņoja, ka nākamgad valsts autoceļu uzturēšanai un remontam paredzēts ievērojams finansējuma pieaugums – ap 140 miljoniem latu, kas ir divas reizes vairāk nekā šogad. Un tā esot tikai tāda niecīga izkustēšanās no naudas bada. “Šogad otrās šķiras ceļu asfaltēšanai varējām piešķirt 3,2 miljonus latu, kamēr nākamā gadā tie varētu būt 12 miljoni latu,” norāda V.Laukšteins. Neesot daudz, bet vismaz ievērojami vairāk gan, tapēc amatpersonas cer, ka 2007.gads nesīs reālus uzlabojumus uz valsts ceļiem.

Atbildot uz jautājumu par plānoto Kohēzijas fonda naudas izlietojumu, V.Laukšteins sacīja, ka nākamgad tie varētu būt trīs lieli ceļu rekonstrukcijas projekti Latvijas austrumos. Saeimas deputāts Andrejs Radzevičs, kurš piedalījās sarunā, gan norādīja, ka Kohēzijas fonda nauda domāta līdzsvarotas attīstības nodrošināšanai, bet Liepājas rajons, pēc attīstības indeksa ieņemot 20.vietu, kas ir tūlīt aiz Latgales reģiona rajoniem, nez kāpēc uz atbalstu nepretendē. Tomēr viņš atzina, ka apsveicami ir kaut vai tikai tas, ka Satiksmes ministrijas pārstāvji beidzot atsaukušies un ieradušies uz diskusiju ar pašvaldību vadītājiem. Tiesa gan, aicinātais Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Andulis Židkovs aizņemtības dēļ tā arī nevarēja ierasties.

Asfaltēs par Eiropas naudu

Atsevišķs sarunu temats bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi, ko iepriekš dalīja, reaģējot uz pašvaldību pieprasījumiem, esošo ceļu rekonstrukcijai un jaunu grants ceļu būvei. Tagad 217 miljoni latu, ko paredzēts tērēt nākamajā plānošanas periodā, varētu tikt novirzīti tikai grants ceļu asfaltēšanai. “Tas dotu iespēju Autoceļu fonda līdzekļus vairāk tērēt rekonstrukcijai,” norāda V.Laukšteins. Satiksmes ministrijas skatījumā šo naudu varētu sadalīt proporcionāli neasfaltēto ceļu kopgarumam katrā rajonā, ļaujot reģionos uz vietas lemt par konkrētajiem asfaltējamiem ceļiem. Eiropas naudu dalot, gan esot jānosaka izmērāmi kritēriji, piemēram, ceļu noslogotības palielināšanās. Amatpersona norādīja, ka dažbrīd gan grūti skaitļos noteikt, kāds būs reālais ieguvums no ceļa noasfaltēšanas. “Mēs varam pieņemt, ka Rucavas – Bārtas – Grobiņas ceļa, pa kuru šobrīd brauc apmēram 80 automašīnas diennaktī, noasfaltēšana satiksmes intensitāti palielinātu līdz, teiksim, 200 automašīnām,” skaidro V.Laukšteins. Un, lai gan šāds finansējuma sadalījums visus neapmierinās, tas ļaus ievirzīt ceļu sakārtošanu loģiskākā gultnē. “Mēs šobrīd darām bezjēdzīgu darbu, jo nevar planēt ceļus, kam nav planējamās kārtas,” skaidro V.Laukšteins. Lai runātu par situācijas normalizēšanu, Latvijā gadā būtu jānoasfaltē 800 kilometru, kamēr tagad naudas pietiek kādiem 150 kilometriem. Tad būšot iespējams panākt, lai situācija nepasliktinās. Ja vēl grib runāt par uzlabošanos, tad jānoasfaltē jau 1000 kilometru katru gadu. Arī grants kārta ik gadu būtu jāatjauno uz vismaz pāris tūkstošiem kilometru, kamēr tagad pie jaunas grants tiek tikai kādi 500 kilometri visā Latvijā. “Taču viena kilometra asfaltēšana izmaksā ap 600 tūkstošiem latu,” V.Laukšteins noplāta rokas. 

Aicina attīstībai prasīt naudu citur

Rajona pašvaldību vadītāji gan vēlējās zināt, tieši kuri ceļi tiks pie asfalta nākamajā plānošanas periodā. Liepājas Rajona padomes priekšsēdētājs Aivars Šilis uzsvēra, ka viņu uztrauc fakts, ka mūsu rajonā nav plānotas ievērojamas investīcijas, taču uz to V.Laukšteins vēl nevarēja neko atbildēt – operacionālā programma vēl esot tikai melnraksta stadijā, lai gan ceļu posmu atlases kritēriji ir izstrādāti un tiek noskaidrotas arī visu rajonu prioritātes, kas gan var atšķirties no speciālistu izvēlētajiem ceļiem. “Tādēļ man vēl grūti pateikt, kāds būs rezultāts,” godīgi atzina sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis. V.Laukšteins izrādīja sapratni par pašvaldību vēlmi vairāk iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā, izlemjot par to, kurš ceļš būtu jāremontē pirmām kārtām, taču tajā pašā laikā uzsvēra, ka pagastveču skatījums nereti var nebūt objektīvs.

Bet galvenais, uz ko V.Laukšteins mudināja rajona pašvaldību vadītājus, bija šķirot tos ceļu rekonstrukcijas projektus, kas iztur dažādus tehniskos kritērijus, no tiem, kas ir nozīmīgi reģiona attīstībai. “Mēs iestājamies par to, ka šādu ceļu remontam nauda būtu jāatvēl no valsts investīciju programmas, nevis Satiksmes ministrijai iedalītajiem līdzekļiem,” skaidro V.Laukšteins. Šādā gadījumā pašvaldībām nevajadzēs pierādīt, cik ļoti noslogots būs ceļš, bet pietiks ar to, ka tās pierādīs, cik nozīmīgs šis ceļš ir pašvaldību attīstībai. “Saprotiet, ka 22 kilometru garā Rucavas – Bārtas – Grobiņas ceļa asfaltēšana varētu maksāt vismaz 14 miljonus latu, Ilmājas – Priekules ceļa asfaltēšana savus 7 miljonus,” stāsta V.Laukšteins.

Pāvilostas osta paliks bešā?

Viens no jautājumiem, kas izskanēja diskusijā, bija arī par atbalstu mazajām ostām, kas arī ir Satiksmes ministrijas pārziņā. “Kurzemes Vārds” jau iepriekš rakstīja, ka Liepājas Rajona padome nosūtīja ministrijai vēstuli, izsakot bažas par to, ka Pāvilostas osta svītrota no to ostu saraksta, kas uz šādu atbalstu var pretendēt, un tādējādi tiek apdraudētas jau ostā veiktās investīcijas. V.Laukšteins norādīja, ka šāda situācija tiešām izveidojusies, bet tikai tādēļ, ka mazajām ostām kopumā paredzēti tikai 5 miljoni latu, ko, pēc ministrijas ieskatiem, būtu jāpiešķir tām ostām, kurās jau šobrīd notiek starptautiski kravu pārvadājumi, taču Pāvilosta to vidū nav. “Šo nostādni, protams, iespējams mainīt, ja par to iestājas, piemēram, Mazo ostu asociācija, taču nauda ir tik, cik ir,” saka V.Laukšteins.

Diskusijas turpinājumā izskanēja jautājumi par privāto partnerību ceļu rekonstrukcijas projektos, ko V.Laukšteins atzina par valstij izdevīgu gadījumos, kur ceļi ir ar ļoti intensīvu satiksmi, kā, piemēram, Saulkrastu apvedceļš. Grobiņas domes priekšsēdētājs Jānis Neimanis interesējās par tranzītielu uzturēšanu, citi jautāja par izmaksām un iespējamo būvnieku vienošanos, bet Dunikas Pagasta padomes priekšsēdētājs Andis Rolis vēlējās noskaidrot, kāpēc Liepājas apvedceļš netiek plānots caur Bārtu. “Tas tādēļ, ka šī projekta pamatuzdevums ir novirzīt no pilsētas bīstamās kravas. Liepājai ir vēlme pievienot apvedceļu ostai, kas gan ir pretrunā ar plāniem pagarināt lidostas skrejceļu, bet es saprotu jūsu vēlmi ar apvedceļu atrisināt savas problēmas un noasfaltēt grants ceļu,” saka V.Laukšteins.

Zīmes, lai pagasti zīmētos

Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis gan nespēja mazināt pašvaldību vadītāju neizpratni par likuma normu, kas nu jau pāris gadu aizliedz pašvaldībām nomainīt teritoriju iezīmējošās zīmes. “Pēc apvienošanās mēs izgatavojām zīmes “Sakas novads”, ko uzstādīt zīmju “Sakas pagasts” vietā, bet tagad tas ir aizliegts un tās stāv šķūnī,” dusmojās Sakas Novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons.

V.Laukšteins sacīja, ka jau tā Latvijas ceļi naktī izskatoties pēc Ziemassvētku eglītes, tāpēc šādas zīmes var uzstādīt kā reklāmas 15 metru attālumā no ceļa. “Tā ir tikai tāda pašvaldību zīmēšanās, morāla lieta,” domā V.Laukšteins. Rajona padomes izpilddirektors Indulis Ozoliņš gan sašutumā jautāja, kāpēc upju nosaukumus Satiksmes ministrija par reklāmu neuzskata, bet pēc šīs vārdu sadursmes pašvaldību pārstāvji vienojās, ka kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību būtu jāatrisina jautājums par kompromisu, attiecībā pret šīm zīmēm, kas būtu jāsaglabā, apliecinot lokālpatriotismu.


Akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” pārstāvis Valdis Laukšteins bija reālists un nesolīja rajona pašvaldību vadītājiem visu salabot un noasfaltēt.

Distances līgums

DISTANCES LĪGUMS PAR PAKALPOJUMA ABONEMENTA IEGĀDI INTERNETA VIDĒ 

VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA 

Šis ir distances līgums par digitālā satura pakalpojuma liepajniekiem plus abonementa pirkumu interneta vidē, turpmāk tekstā – Līgums, kas tiek slēgts starp SIA ”Kurzemes Vārds” (reģistrācijas numurs: 42103002455, juridiskā adrese: Pasta iela 3, Liepāja, LV-3401; epasts: info@liepajniekiem.lv), turpmāk tekstā – KV, un personu, kas veic pirkumu, turpmāk tekstā PIRCĒJS, interneta vietnē liepajniekiem.lv, turpmāk tekstā – VIETNE, un abi līgumslēdzēji kopā – LĪDZĒJI.  PIRCĒJS, veicot pirkumu VIETNĒ šī Līguma ietvaros, izsaka piekrišanu tā noteikumiem, ir tiesīgs šos Līguma noteikumus izdrukāt un saglabāt.

 Šī Līguma ietvaros:

  1. a) PIRCĒJS ir fiziska vai juridiska persona, kura pērk VIETNES maksas satura pakalpojumu nolūkam, kas nav saistīts ar saimniecisko darbību, turpmāk tekstā – PIRCĒJS; 
  2. b) Liepajniekiem plus ir maksasdigitālā satura pakalpojums, tajā skaitā raksti, fotogrāfijas, kas tiek īpaši veidots, atlasīts un publicēts VIETNĒ ar norādi ”plus” , un kura abonementu PIRCĒJS  ir tiesīgs iegādāties, turpmāk tekstā – PAKALPOJUMS,
  3. PAKALPOJUMA TERMIŅŠ UN CENA

 PAKALPOJUMA abonements ir fiksēta termiņa – 4 (četru) nedēļu PAKALPOJUMA lietošanas atļauja par  cenu  – EUR 1.99 (viens euro un 99 centi). PAKALPOJUMA abonementa maksā ietverts pievienotās vērtības nodoklis (PVN) 21% apmērā. PAKALPOJUMA abonementa cenu KV var mainīt bez iepriekšēja brīdinājuma (izmaiņas neattiecas uz jau apmaksāto PAKALPOJUMA termiņu), par to PIRCĒJAM paziņojot ne vēlāk kā 30 dienas pirms jaunās cenas stāšanās spēkā . KV un PIRCĒJS  piekrīt, ka izmaiņas PAKALPOJUMA cenā tiek piemērotas jaunajam periodam, noslēdzoties iepriekš apmaksātajam PAKALPOJUMA abonementa termiņam. 

  1. PAKALPOJUMA IEGĀDE UN NORĒĶINI 

Šajā Līguma sadaļā tiek aprakstīta PAKALPOJUMA iegādes kārtība un samaksa par PAKALPOJUMA  abonementa iegādi. 

2.1. PAKALPOJUMU Pircējs var iegādāties tikai pēc reģistrēšanās VIETNĒ. Lai iegādātos PAKALPOJUMA abonementu, Pircējam jāizvēlas tā apmaksas veids, ievadot KV pieprasīto informāciju. Ar šī līguma akceptu PIRCĒJS apliecina, ka ir nepārprotami sapratis, ka PAKALPOJUMA  abonementa iegāde ir maksas pakalpojums, kā arī  ir iepazinies ar šī Līguma saturu. 

2.2. PAKALPOJUMA  abonementu PIRCĒJS  iegādājas, izmantojot norēķinu karti vai ar SMS (maksa tiks iekļauta PIRCĒJA mobilā sakaru pakalpojumu sniedzēja rēķinā), un tas tiek noformēts kā regulārs maksājums, tā termiņam automātiski pagarinoties uz nākamo fiksēto 4 (četru) nedēļu termiņu, un samaksu  par PAKALPOJUMA abonementu automātiski ieskaitot KV bankas kontā, līdz brīdim, kad PIRCĒJS izvēlēsies pārtraukt PAKALPOJUMA abonementa pirkšanu VIETNĒ, reģistrētajā profilā aktivizējot PĀRTRAUKT ABONĒŠANU.

  1. ATTEIKUMA TIESĪBAS 

Šī Līguma ietvaros KV sniedz pakalpojumu, kas atbilst digitālā satura priekšapmaksas pakalpojumam tiešsaitē (digitālā satura kā e-publikāciju piegāde, kas netiek piegādāta patstāvīgā datu nesējā), pieejams pēc pieprasījuma un tā piegāde tiek uzsākta ar PAKALPOJUMA  abonementa apmaksas brīdi, kurā automātiski PAKALPOJUMA abonements tiek aktivizēts. PIRCĒJS  piekrīt, ka ar PAKALPOJUMA  aktivizēšanas brīdi tiek uzsākta PAKALPOJUMA lietošana, līdz ar to PIRCĒJS atsakās no 14 dienu atteikuma tiesībām un samaksātās summas atmaksas, pamatojoties uz MK 20.05.2014. noteikumu Nr.255 ”Noteikumi par distances līgumu” 22.13.punkta noteikumiem.

  1. LĪDZĒJU ATBILDĪBA

LĪDZĒJS neatbild par otra LĪDZĒJA saistībām pret trešām pusēm, ja tādas veidojas saistībā ar šī līguma realizāciju. LĪDZĒJIi vienojas, ja kāds no tiem nepilda savus pienākumus saskaņā ar Līgumu Force majeure apstākļu dēļ, tas ir atbrīvojams no atbildības par Līguma neizpildi vispār vai Līguma pienācīgu neizpildi. Ar Force majeure tiek saprasti jebkādi no LĪDZĒJA gribas neatkarīgi apstākļi (ja LĪDZĒJS  ir rīkojies saprātīgi un godīgi), kuru rezultātā nav bijis iespējams izpildīt pienācīgi vai izpildīt vispār saistības un ja šos apstākļus nebija iespējams paredzēt ne vien attiecīgajam LĪDZĒJAM, bet jebkurai citai personai, kas darbojas vai darbotos attiecīgā LĪDZĒJA nozarē, kā arī, ja šos apstākļus nebija iespējams novērst ar saprātīgiem un godīgiem paņēmieniem.

  1. KONFIDENCIALITĀTE 

Visa informācija, kas nav publiski pieejama un ko kāds no LĪDZĒJIEM sniedz viens otram Līguma izpildes laikā vai tā atklājas pildot darba pienākumus, tajā skaitā informācija par finanšu stāvokli, izmantotām tehnoloģijām un datorprogrammām, PAKALPOJUMA un VIETNES attīstības plāniem, tiek atzīta un uzskatīta par konfidenciālu. 

Par konfidenciālu netiek uzskatīta šāda informācija, ja pirms tās iegūšanas, tāda jau bija otra LĪDZĒJA rīcībā, vai tā bija publiski vispārzināma, un, ja šādas informācijas  saņemšanas brīdī, uz to nebija attiecināts konfidencialitātes nosacījums; 

  1. AUTORTIESĪBAS

 Šī Līguma ietvaros KV piešķir PIRCĒJAM  vispārējo licenci PAKALPOJUMAM. PIRCĒJAM aizliegts izmantot PAKALPOJUMA laikā pieejamo digitālo saturu darbībām, kuras neparedz šis līgums, t.sk., kopēt, pavairot, publicēt vai kā savādāk to izmantot  bez KV rakstveida piekrišanas un pretēji Autortiesību likuma tiesību normu prasībām. KV garantē, ka ar visām digitālā satura platformas liepajniekiem plus veidošanā iesaistītām personām ir noslēgts līgums, saskaņā ar kuru autortiesības uz PAKALPOJUMĀ pieejamo digitālo saturu un tā platformas risinājumiem pieder KV un tam nav zināma neviena trešā persona, kura varētu šīs KV tiesības apstrīdēt, kā arī likt šķēršļus PAKALPOJUMA izmantošanai un/vai izplatīšanai.

  1. DATU APSTRĀDE

 LĪDZĒJI piekrīt, ka katrs LĪDZĒJS kā datu apstrādes pārzinis un personas datu operators šā Līguma darbības laikā manuāli un/vai elektroniski apstrādā (ieskaitot datu vākšanu, reģistrēšanu, ievadīšanu, glabāšanu, pārveidošanu, izmantošanu, nodošanu, pārraidīšanu, bloķēšanu vai dzēšanu) no otra LĪDZĒJA saņemtus datus, tikai ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. Datu apstrādes mērķis un nolūks: līguma slēgšana, rēķinu sagatavošana un nosūtīšana, maksājumu pārvaldīšana, savstarpējā saziņa un sadarbības nodrošināšana, efektīvu KV pārvaldības procesu nodrošināšana, biznesa plānošana un analīze, pretenziju un/vai pieteikumu izskatīšana un apstrāde, jaunumu izsūtīšana ciktāl tas ir nepieciešams un izriet no noslēgtā Līguma. KV ievēro PIRCĒJA norādījumus, lieto nepieciešamos tehniskos līdzekļus un veic organizatoriskos pasākumus, lai aizsargātu fizisko personu datus un novērstu to nelikumīgu apstrādi. Personas dati tiks glabāti elektroniskā formā visā Līguma darbības laikā, kā arī piemērojamajos normatīvajos aktos noteiktajā noilguma termiņā, kura ietvaros var tikt iesniegtas sūdzības, celtas prasības un ierosināti līdzīgi procesi. LĪDZĒJS var nodot otra LĪDZĒJA personas datus piesaistītajiem apstrādātājiem, kuri šī līguma ietvaros sniedz grāmatvedības, juridiskos, IT vai cita līdzīga veida pakalpojumus. Noslēdzot Līgumu, PIRCĒJS piekrīt datu apstrādei, atjaunošanai un uzglabāšanai, identifikācijai, informācijas nosūtīšanai par PAKALPOJUMA izmaiņām un piedāvājumiem utml. PIRCĒJS, kurš šī Līguma ietvaros ir patērētājs, ir tiesīgs pieprasīt KV bez maksas izsniegt tā rīcībā esošo informāciju par PIRCĒJA personas datiem, ir tiesīgs pieprasīt to labošanu vai dzēšanu, kā arī nepieciešamības gadījumā ir tiesīgs atsaukt savu iepriekš izsniegto piekrišanu personas datu apstrādei. Šajā sadaļā noteiktie pienākumi ir spēkā neierobežotu laiku un paliek spēkā arī tad, ja kāds no LĪDZĒJIEM vienpusēji atkāpjas no Līguma, vai ja Līgums izbeidzas citādi.

  1. CITI NOTEIKUMI

 Šis Līgums stājās spēkā, PIRCĒJAM veicot PAKALPOJUMA abonementa pirkumu VIETNĒ, piekrītot tā noteikumiem un samaksājot abonementa maksu. Līgums tiek noslēgts uz nenoteiktu laiku un ir spēkā līdz uzņemto saistību izpildei. Tāpat PIRCĒJS ir tiesīgs atteikties no PAKALPOJUMA abonementa, veicot atbilstošas izmaiņas VIETNĒ. Atteikums šajā gadījumā attiecas uz turpmāko abonēšanas periodu, par kuru PIRCĒJS nav veicis samaksu un/vai neplāno to darīt. Jebkuru strīdu starp LĪDZĒJIEM, kas izriet no šī Līguma, LĪDZĒJI apņemas risināt pārrunu ceļā. Ja nav izdevies atrisināt strīdu bez tiesas starpniecības, strīds tiek izskatīts Latvijas Republikas tiesā.

Seko mums

Autorizēties

Reģistrēties

Klikšķini šeit, lai izvēlētos attēlu vai arī velc attēla failus un novieto tos šeit.

Spied šeit, lai izvēlētos attēlu.

Attēlam jābūt JPG formātā, max 10MB.

Reģistrēties

Lai pabeigtu reģistrēšanos, doties uz savu e-pastu un apstiprini savu e-pasta adresi!

Aizmirsu paroli

PALĪDZĒT IR VIEGLI!

Atslēdz reklāmu bloķētāju

Portāls liepajniekiem.lv jums piedāvā svarīgāko informāciju bez maksas. Taču žurnālistu darbam nepieciešami līdzekļi, ko spēj nodrošināt reklāma. Priecāsimies, ja atslēgsi savu reklāmu bloķēšanas programmu.

Kā atslēgt reklāmu bloķētāju

Pārlūka labajā pusē blakus adreses laukam ir bloķētāja ikoniņa.

Tā var būt kāda no šīm:

Uzklikšķini uz tās un atkarībā no bloķētāja veida spied uz:
- "Don`t run on pages on this site"
vai
- "Enabled on this site"
vai
spied uz