Sociālajos tīklos popularitāti ieguvis aizkustinošais stāsts par sunīti Tago no Durbes novada Dunalkas pagasta. Tas nu jau divus gadus uzticīgi apmeklē sava mirušā saimnieka kapavietu.

“Ko tādu redzu pirmoreiz!” interneta vietnes facebook.com profilā raksta Aizputes Apbedīšanas biroja darbinieks Kristaps Skuja. Viņš stāsta, ka todien ar kolēģi strādājuši Dunalkas kapos un redzējuši kapsētā ienākam suņuku. Lielā auguma suns ne par vienu no klātesošajiem īpašu interesi izrādījis neesot un mērķtiecīgi devies uz kādu kapavietu. Brīdi pie tās pagulējis, tad nokārtu galvu devies projām.

Pēc redzētā K. Skuja ielicis fotogrāfiju ar skumstošo suņuku sociālajā tīklā “Facebook”. Fotogrāfiju drīz vien atpazinusi mirušā cilvēka mazmeita Elīna Caune. “Opis miris jau divus gadus, un tur nu suns laikam iet katru dienu. Māja ir turpat netālu aiz kapiem,” viņa to komentē. “Kad nevaram viņu sasaukt, pēc kāda laika tas parasti atnāk no kapu puses. Beidzot zinām, kā tas no malas izskatās.”

Tago nav pirmais suns, kas uzticīgi atceras savu aizgājušo saimnieku un skumst vēl ilgus gadus pēc viņa nāves. Visā pasaulē zināms gandrīz gadsimtu senais stāsts par akita-inu šķirnes mīluli Hačiko Japānā. Vairāk nekā deviņus gadus pēc saimnieka aiziešanas Viņsaulē uzticīgais suns katru dienu gaidīja stacijā viņu atgriežamies mājās. 1934. gadā tika atklāta bronzas skulptūra, lai mūžam pieminētu nemirstīgo draudzību starp cilvēku un suni.